"Es vēlētos panākt, lai novada iedzīvotāji saprot, ka viņi tiek uzklausīti," pirmajā intervijā "Rīgas Apriņķa Avīzei" teic jaunā Ķekavas novada pašvaldības vadītāja.


– Ķekava ir pietiekami liels novads, lai viena ciema, piemēram, Daugmales, iedzīvotāji nepazītu Baložu vai Katlakalna iedzīvotājus. Kas, jūsuprāt, ir tas spēks vai ideja, kas satur kopā novada iedzīvotājus?


– Kad 2009. gadā izveidojās Ķekavas novads, tika domāts par ekonomisku mērķu sasniegšanu, bet dažādu apdzīvoto vietu iedzīvotāju apvienošana vienā administratīvajā teritorijā bija mākslīga.


Kad novads bija izveidots, vajadzēja sākt strādāt, lai iedzīvotājos radītu piederības sajūtu savam novadam. Taču tas nav ne dažu mēnešu, pat ne dažu gadu jautājums, jo kopības sajūta nerodas tikai tāpēc, ka ir kopīgs administratīvais aparāts, bet gan no vēlmes lepoties ar novada attīstības tendencēm, kultūras dzīvi, izglītības iespējām. Lai iedzīvotāji justos piederīgi ne tikai savam ciemam, jāveicina šī lepošanās iespēja, attīstot novadu.


Arī naudas daudzums novada budžetā nav tas pats, kas novada attīstība. Un, ja vēl caur naudas izlietošanu nevar saskatīt attīstību un katram novada iedzīvotājam nav taustāma labuma no tās izlietojuma, tad tā bagātība redzama tikai uz papīra.

Pilnu interviju ar Ķekavas novada domes priekšsēdētāju aicinām lasīt aprinkis.lv.

"Rīgas Apriņķa Avīze"

Foto: Einārs Binders

13.09.2017.