Aizvadītajā diennaktī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis izsaukumu uz Baložu mežu, kur bija izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks ar atklātu liesmu. Ugunsgrēks veiksmīgi nodzēsts, Ķekavas novada pašvaldība izsaka lielu pateicību Baložu pilsētas iedzīvotājiem par operatīvu rīcību ugunsgrēka likvidēšanā.

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informē, ka līdz 31.maijam Rīgas apkārtnes mežos saglabāsies augsta ugunsbīstamība, bet no 1.jūnija līdz 4.jūnijam ugunsbīstamība būs ļoti augsta.

Valsts meža dienests atgādina- uzturoties mežos un purvos, aizliegts nomest degošus sērkociņus, izsmēķus un citus gruzdošus priekšmetus, dedzināt atkritumus, braukt pa mežu un purvu ārpus ceļiem ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, kā arī aizliegts veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. 
 

Tāpat sākoties vasaras brīvlaikam, saulainam laikam- atpūta svaigā gaisā ir tas, ko ar nepacietību gaida teju ikviens skolēns, tomēr, ja netiks ievērota drošība, arī šīs patīkamās lietas var aptumšot dažādi nelaimes gadījumi. Lai izvairītos no iespējamām nelaimēm un negadījumiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina ievērot vairākus drošības padomus tieši saistībā ar drošību vasarā.
 

Neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana nereti noved pie traģiskiem negadījumiem. Ik gadu vasara ir tas laiks, kad notiek visvairāk traģisku nelaimes gadījumu – tieši vasaras mēnešos vairāki desmiti bērnu un pieaugušo nokļūst dažādos negadījumos, cieš un arī iet bojā. Pagājušajā gadā ugunsgrēkos gāja bojā 79 cilvēki, no kuriem divi bija bērni, cieta 381 cilvēks, no kuriem 52 bija bērni, bet izglābti tika 382 cilvēki, kuru skaitā 43 bija bērni. Savukārt atpūta pie ūdens vasaras mēnešos traģiski beidzās 52 cilvēkiem, to skaitā arī diviem bērniem, kuri noslīka. Bet pastaiga mežā nelāgi beidzās 117 cilvēkiem, no kuriem seši bija bērni, kuri apmaldījās un pašu spēkiem nevarēja izkļūt ārā no meža.
 

VUGD atgādina, ka vecākiem ir savlaicīgi ar bērniem jāpārrunā tēmas, kas saistītas ar drošību vasarā un pareizu rīcību ārkārtas situācijās, lai šovasar atpūta brīvā dabā nepārvērstos traģēdijā, neciestu un neietu bojā bērni. Bērnu vecākiem un citiem pieaugušajiem jāņem vērā, ka bērni mācās no tā, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie – ja viņi būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tad tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tas ir pareizi. Kā arī, bērniem ir jāizskaidro, ka dažādi aizliegumi un drošības prasības pastāv nevis tāpēc, ka pieaugušie tā grib, bet gan tāpēc, lai nenotiktu nelaimes!
 

Lai šo vasaru aizvadītu bez traģiskiem nelaimes gadījumiem, VUGD aicina vecākiem ar bērniem pārrunāt piecus ar drošību vasarā saistītus jautājumus!

Kā uzvesties, atpūšoties pie ūdens?
 

Aizvien pieturoties siltākam laikam, liela daļa iedzīvotāju atvēsinājumu rod tieši peldoties. Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme “Peldēties atļauts”), vai, ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Ūdenī bērniem drīkst ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.), plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk būs, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, visiem obligāti jāvelk glābšanas vestes.

VUGD atgādina, ka pie ūdenstilpnēm uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. Piemēram, piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins. VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime un viņš var iekrist ūdenī.

Kā droši lietot plītis un elektroierīces, paliekot mājās bez pieaugušo klātbūtnes?
 

Vasaras laikā noteikti gadīsies arī kāda lietaina diena vai diena, kad bērnam laiks jāpavada iekštelpās bez pieaugušo klātbūtnes. Atstājot bērnus vienatnē iekštelpās, aicinām vecākus parūpēties, lai bērniem pašiem nav jāgatavo vai jāsilda ēdiens uz plīts, jo, nepareizi darbojoties ar plīti vai aizmirstot ēdienu uz tās un aizskrienot ar draugiem spēlēties, var izcelties ugunsgrēks.

Ne vienmēr bērnu izraisīto ugunsgrēku iemesls ir pārgalvība vai palaidnība, jo ugunsgrēki nereti izceļas tieši no bērnu nezināšanas vai neprasmes veikt saimnieciskos darbus. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi darboties ap plīti vai kādu citu sadzīves tehniku, VUGD ierosina vecākiem kopā ar bērniem to izmēģināt, piemēram, gatavot ēdienu un tikai pēc tam ļaut bērnam rīkoties patstāvīgi virtuvē.

 
Kāpēc nedrīkst atrasties un staigāt pa pamestām ēkām un būvlaukumiem?
 

Ja bērni vasaras brīvlaiku pavada pilsētā, aiciniet viņus neizvēlēties par pastaigu un rotaļu vietu pamestas jaunceltnes un ēkas. Tas ir aizliegts un var būt ļoti bīstami, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības problēmas un pat apdraudot savu dzīvību.
 

VUGD aicina vecākus pārrunāt ar bērniem viņu drošības jautājumus, lai bērni nekāptu uz ēku jumtiem un nestaigātu pa pamestām ēkām.

Kāpēc jāinformē pieaugušais par to, kur plāno doties un cik ilgi būt prom?

Sākoties vasaras brīvlaikam, daudzi bērni mājās paliks vieni, taču vecākiem būtu jāpieradina bērnus regulāri informēt vecākus, kurp viņi nolēmuši doties un ar ko kopā un cik ilgu laiku būs prom.
 

Ikvienam vecākam jebkurā laikā būtu jābūt spējīgam atbildēt uz jautājumu, kur pašlaik atrodas un, ar ko nodarbojas viņa nepilngadīgais bērns. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai gadījumos, ja ar bērnu ir noticis kāds nelaimes gadījums vai nepieciešama vecāku palīdzība, bet bērns satraukumā var nespēt uzreiz nosaukt precīzu savu atrašanās vietu.

Kā rīkoties, ja notikusi nelaime un, kādos gadījumos jāzvana uz tālruni 112!
 

Nereti brīžos, kad notikusi kāda nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie apjūk un nezina, kā pareizi jārīkojas un kur ir jāzvana, lai saņemtu palīdzību. Pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime – jāpārrunā tas, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot, kā arī jāpārrunā iespējamā rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons, ka, tad ir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo.
 

Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumus. Bērnam ir jāizskaidro, ka viņam par nelaimes izraisīšanu nedraudēs sods, citādāk kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā izglābties pašam, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda par nelaimes izraisīšanu.

VUGD visiem novēl saulainu un drošu vasaru!

Foto: Kaspars Voiselis.

Sabiedrisko attiecību daļa

31.05.2018.