Trešdien parakstīts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Ministru kabineta (MK) 2019. gada vienošanās un domstarpību protokols. Šī gada protokols prasījis daudz diskusiju un viedokļu apmaiņu, tomēr dažas domstarpības tajā palikušas.
“Šajā protokolā ir vairāki pašvaldībām ļoti būtiski jautājumi, kuros ir rasts kompromiss pēc ilgstošas un smagas sarunas LPS Domes sēdē, tomēr atrastais risinājums pašvaldību aizņemšanās nosacījumos īsti neapmierina ne vienu, ne otru pusi, tāpēc sarunas atsākies jau pavisam drīz – pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Par svarīgākajiem – nodokļu ieņēmumiem un aizdevumiem – vienošanās tomēr rasta. LPS jau pirms valsts budžeta apstiprināšanas vairākkārtīgi norādīja, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumiem kopā ar speciālo dotāciju jābūt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Šāda vienošanās ar Finanšu ministriju tika panākta pašreizējās nodokļu reformas kontekstā. Tomēr, sākot sarunas par šī gada vienošanās un domstarpību protokolu, ministrija piedāvāja nodokļu ieņēmumus garantēt ne mazāk kā 1,47 miljarda eiro jeb 19,4% apmērā, līdzšinējo nepieciešamo 19,6% vietā. Šo piedāvājumu izvērtēja gan LPS valde, gan LPS Dome, un tika gūta vienošanās, ar piebildi – atkāpe no 19,6% ir tikai 2019. gadā. Par nākamajiem gadiem tiks uzsākta jauna diskusija.
Otrs pašvaldībām būtiskākais aspekts, par kuru arī protokola kontekstā izvērtās visspraigākās sarunas, ir aizņemšanās nosacījumi, paredzot aizņēmuma saņemšanai 25% pašvaldības budžeta līdzfinansējumu. Nosacījums par 25% pašvaldības budžeta līdzfinansējumu attiektos arī uz aizņēmumiem izglītības objektu būvniecībai vai remontam.
Otrdien LPS Domes sēdē, kurā piedalījās arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs, tika panākta vienošanās, ka aizņēmumu principi tomēr tiks diferencēti. Proti, izglītības iestāžu investīciju projektiem, ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sniegusi pozitīvu atzinumu FM par attiecīgā projekta nepieciešamību izglītības pakalpojuma nodrošināšanai un ieguldījumu ilgtspēju izglītības funkcijas nodrošināšanā, paredzēt 10% līdzfinansējumu.
Savukārt tiem izglītības iestāžu investīciju projektiem, kuriem valsts institūcijas ir sniegušas atzinumu par izglītības iestādes ēkas neatbilstību Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām, kā arī IZM un VARAM pozitīvs atzinums FM par attiecīgā projekta nepieciešamību izglītības pakalpojuma nodrošināšanai un ieguldījumu ilgtspēju izglītības funkcijas nodrošināšanā pašvaldību līdzfinansējum nebūs nepieciešams.
Pārējo investīciju projektu īstenošanai pašvaldības budžeta līdzfinansējums nebūs lielāks par 25% no pašvaldības kopējām projekta izmaksām.
Domstarpību sadaļā palikuši jautājumi par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kas attiecās uz likumā noteikto Valsts kompensācijas daļu denacionalizēto dzīvojamo māju īrniekiem, un nepieciešamo valsts atbalsta programmu pašvaldību kapitālsabiedrībām jaunu īres māju būvniecībai.
www.aprinkis.lv
07.03.2019.