Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienas bija veltītas restaurācijas tēmai, lai pievērstu lielāku uzmanību restaurācijas nozares un profesijas attīstības nākotnes izaicinājumiem, stiprinātu profesionalitāti un veicinātu autentiskuma izpratni. Šo dienu ietvaros par veiksmīgu restaurācijas procesu un rezultātu atzinīgi novērtēti arī divi izcili objekti Ķekavas novadā – Rāmavas-Depkina muiža un Katlakalna baznīca.

Kā norāda Nacionālā kultūra mantoju pārvalde, tad kultūras mantojuma aizsardzības darbs nav iedomājams bez profesionālas restaurācijas. Restaurācijas procesā speciālisti sabiedrībai atdod no pamestības un iznīcības izglābtas kultūras vērtības, kurās ieguldīta profesijas mīlestība, uzticība vērtību saglabāšanai, neizsīkstoša enerģija, rūpīgs un pacietīgs darbs, vēlēšanās pēc iespējas vairāk atklāt par objektu un nesteidzoties, atbildīgi un prasmīgi no jauna izcelt šīs vērtības apbrīnošanai.

Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi norisinājās no 13. līdz 15. septembrim, tostarp šajās dienās durvis apmeklētājiem bija atvērtas arī Rāmavas-Depkina muižā un Katlakalna baznīcā.

Plašāk šīs divas Ķekavas novada kultūrvēsturiskās pērles tiek aprakstītas “Eiropas kultūras mantojuma dienas 2019 Restaurācija” izdevumā.

Rāmavas-Depkina muiža

Restaurācijas darbu veicēji: Projektētājs: arhitekte Ināra Caunīte,
ģenerāluzņēmējs: A/S “Restaurators”
Restaurācijas periods: 2000-2002

Muiža kopš 1723. gada piederējusi Rīgas virsmācītājam Depkinam, vēlākos gados tajā saimniekojuši vairāki citi vācu garīdznieki. Rāmavas muiža no 1808. līdz 1850. gadam bijusi rakstnieka G. Merķeļa dzīvesvieta. Namu ieskauj ainavu parks ar vairākām reto augu sugām un nelielu upīti. 20. gs. kungu māja izmantota gan dzīvojamai, gan citām funkcijām, tajā notikušas dažādas pārbūves. Pēcāk pašvaldības īpašumā esošā ēka ilgstoši bija pamesta, vairakkārt tika izdemolēta, bija nonākusi katastrofālā stāvoklī, tai draudēja nojaukšana.

Pateicoties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (tagadējai Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes) un Zviedrijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes īstenotajam kopprojektam, ēka tika glābta no bojāejas. Rekonstrukcijas un restaurācijas projekta ietvaros veikta iekštelpu pārplānošana, pielāgojot to mūsdienu izmantošanai, vienlaicīgi maksimāli saglabājot vēsturisko pamatplānojumu. Veikta fasāžu kompozīcijas atjaunošana, nesošo konstrukciju (t.sk. trupējušo sienu guļšķautņu, pārseguma un jumta konstrukciju) protezēšana/maiņa un apdares atjaunošana, kā arī ēkā esošo būvgaldniecības izstrādājumi restaurācija. Restaurētas arī ēkā esošās kāpnes, kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Restaurācijas darbi notikuši, konsultējoties un sadarbojoties ar Zviedrijas speciālistiem, tādējādi veicinot pieredzes apmaiņu un apmācību. Pašlaik ēkā kalpo kā viesu nams, ka arī vieta svētkiem un semināriem.

Katlakalna luterāņu baznīca

Restaurācijas darbu veicēji: projektētājs SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, Artūrs
Lapiņš, kupola laternas nesošās konstrukcijas – SIA “Fidži”, Aigars Fridrihsons,
ģenerāluzņēmējs SIA „P.M.G.”, iekštelpu un fasāžu restaurācija – AS “Būvuzņēmums
restaurators”
Restaurācijas laiks: 2014-2016

1791. gadā Rīgas pilsētas galvenais būvmeistars Kristofers Hāberlands uzsāka jaunās baznīcas projektēšanu, un tagadējo Katlakalna baznīcu iesvētīja 1794. gadā. Tā ir viena no retajām rotondas tipa baznīcām Latvijā, pēc formas nereti salīdzināta ar Romas Panteonu. Šāda kupola būve ar augšas laternu savam laikam bijusi novatoriska, iespējams, tādēļ pieļauta kļūda kupola jumta nestspējas aplēsē. Vien dažus gadus pēc baznīcas iesvētīšanas, kupola virsgaismas laternas izbūve negaisa laikā iebrukusi.
Tolaik lemts laternu neatjaunot; līdz pat 2015. gada restaurācijai kupolu rotāja tikai lode ar krustu.
Restaurācijas ietvaros pēc Broces zīmējuma atjaunota zudusī laterna. Ņemot vērā, ka kupols izbūvēts tikai viena ķieģeļa biezumā, laternas balstīšanai virs oriģinālā kupola izbūvēta metāla “zirnekļa” konstrukcija, veidojot dubulto pārsegumu, lai neradītu spiedienu uz oriģinālo kupola konstrukciju.

Aptuveni divus gadus ilgušie darbi aptvēra ne tikai laternas atjaunošanu, bet arī ēkas fasādes, jumtu, interjeru, logus un durvis, kā arī teritorijas labiekārtojumu, tostarp cokolam rizalīta daļā restaurēti granīta kvadri, interjerā atjaunots izpētē konstatētais vēsturiskais sienu krāsojuma tonis.
Izceļama arī saglabātā un atjaunotā grīda, kas veidota no platiem vienlaidu dēļiem visā 7 m garumā.

Atgādinām, ka Eiropas kultūras mantojuma dienas ir tematiska, mantojuma vietu saimnieku, entuziastu un speciālistu veidota kultūras pasākumu programma, kuras mērķis ir tuvināt iedzīvotājus kultūras mantojumam, vairojot izpratni par pieminekļu aizsardzību - aizsargājamo pieminekļu dažādību, vērtību apzināšanu, saglabāšanu, kā arī kultūras mantojumu kā resursu ilgtspējīgai attīstībai.

Pasākums tika aizsākts 1984.gadā Francijā kā atvērto durvju dienas vēstures pieminekļos. Savukārt kopš 1999.gada pasākums kļuvis par kopīgu Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas iniciatīvu, kurā piedalās 50 Eiropas Kultūras Konvencijas dalībvalstis. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā ir viens no Latvijas valsts simtgades programmas pasākumiem.

Savukārt 2016. gadā kā Eiropas kultūras mantojuma dienu dalībniece bija Nāves sala, kas ir vēsturiski nozīmīgs objekts Latvijas brīvības cīņām 1. pasaules karā.

Administratīvā pārvalde
17.09.2019.