Šā gada sākumā tika sakārtota līdz šim neizmantota teritorija Baložos – teju divdesmit hektāru plašā nelegālā izgāztuve. Domājot par tālāko šīs teritorijas attīstību, Ķekavas novads šeit sācis Tehniskās jaunrades parka izveidošanu, kā arī plāno veicināt jauniešu interesi par tehnisko jaunradi. Lai uzzinātu vairāk par šo ilgi gaidīto projektu un kas jau paveikts, “Rīgas Apriņķa Avīze” uz sarunu aicināja Ķekavas novada domes priekšsēdētāju Viktoriju Bairi, Izglītības un kultūras un sporta pārvaldes vadītāju Lindu Zaķi un inovatīvo tehnoloģiju uzņēmuma “SPH Engineering” pārstāvi Jāni Ķuzi.

Topošajā tehniskās jaunrades parkā tiek gaidīti  jauni uzņēmumi

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire stāsta, ka ideja par tehniskās jaunrades parka veidošanu aktualizējusies šogad, kad atradusies šim projektam piemērota teritorija Baložos, turklāt jau ir bijis konkrēts uzņēmums, kas par projektu bija izrādījis lielu interesi. “Iepriekš šī 18 hektāru lielā teritorija bija pārvērsta burtiskā nozīmē par nelegālo izgāztuvi, taču pašvaldība to mērķtiecīgi iztīrīja un sakopa, lai tā būtu pieejama un lai tur būtu iespēja darboties “dronistiem”. Turklāt tur jau bija noteikta īpašā gaisa telpa un ar visām attiecīgajām institūcijām saskaņots, ka šeit drīkst lidot bezpilota lidaparāti.” Kā atzīst V. Baire, tas bijis papildu stimuls darboties šajā virzienā, jo pašlaik šeit jau aktīvi darbojas  uzņēmums “SPH Engineering” un “tāpat interesi par ienākšanu Ķekavas novadā izrādot citi uzņēmumi, piemēram, apmācības šeit jau novadījis arī uzņēmums “DJI Latvija”. Kā par topošo projektu saka Viktorija Baire, “priecājos, ka esam pamanīti!”

Taujāta par jauniešu interesi šajā jomā, domes priekšsēdētāja stāsta, ka pašreiz Ķekavā aktīvi darbojas viens aviomodelisma pulciņš skolēniem. “Taču tagad, kad parādījies konkrēts “SPH Engineering” piedāvājums par iespēju piedalīties dronu izmēģinājumos un viņi plāno šeit novietot moduļus, kur tiks ierīkotas telpas pulciņiem, topošais parks varētu sākt attīstīties straujāk, turklāt te jau sākusies aktīva darbība. To pamanījuši arī vietējie iedzīvotāji, un itin bieži šajā teritorijā, kas meklējama, izbraucot cauri Baložiem un atrodas blakus Olaines novadam, var sastapt mazos “dronistus”, kuri izmēģina t.s. hobijtipa dronus, turklāt tos lidinot samērā augstu – tik, cik atļauj noteikumi.” Tāpat Viktorija Baire arī noraida bažas, ka kādreiz nākotnē šo nesen sakārtoto teritoriju varētu skart ieplānotā apvedceļa būve, tāpēc visi uzņēmumi, kam par šo vietu ir interese, droši varot veikt investīcijas un turpināt darboties.

Labs pamats kompetenču izglītībai

Savukārt novada Izglītības un kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Linda Zaķe jaunajā projektā saskata vēl vienu pozitīvu šķautni: “Esam ļoti priecīgi, ka varam attīstīt tehnisko jaunradi kā tādu, jo tā noteikti pozitīvi ietekmēs gaidāmās izmaiņas mācību procesā – kompetenču izglītību, kas pakāpeniski jāievieš līdz 2023.gadam. Integrējot tehniskās lietas mācību procesā, tā noteikti palīdzēs bērniem attīstīt loģisko domāšanu.” L. Zaķe uzsver, ka iespēja piedalīties dronu lidojumos ir tikai pats projekta sākums; divās skolās jau notiek robotikas nodarbības, kas arī ļaus bērniem attīstīt tehnisko un loģisko domāšanu. Vārdu sakot, pie rezultāta būs iespēja nonākt, pateicoties praktiskām darbībām,” viņa rezumē. Šobrīd ir jāļauj attīstīties esošajām nodarbībām un paralēli jādomā, kā parka ideju vēl attīstīt plašāk. “Ceļš no aktīvistu un iedzīvotāju idejas līdz realizēšanai bija diezgan garš, tāpēc mēs gribētu, lai tas attīstās. No savas pieredzes gribu teikt, ka visu izšķir darboties griboši cilvēki, kas palīdz īstenot idejas, ir fanātiķi un entuziasti. Tāpēc pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka šajā projektā mums ir izveidojusies lieliska sadarbība ar uzņēmums “SPH Engineering”. Ja mums izdotos atrast vēl kādus līdzīgus entuziastus, mēs būtu ļoti priecīgi!”

Pirmie nomnieki un idejas autori meklē sabiedrotos

Viens no aktīvākajiem projekta sadarbības partneriem un iniciatoriem ir uzņēmums “SPH Engineering”. Tā pārdošanas direktors Jānis Ķuze stāsta, ka ideja par sadarbību ar Ķekavas novadu radusies jau pirms gadiem četriem, kad viņi uzzinājuši par pamesto un degradēto teritoriju Baložos. “Toreiz tur noformējām gaisa telpu un to, ar kādiem bezpilota aparātiem virs šīs teritorijas drīkst lidot, saskaņojot to ar Civilās aviācijas aģentūru un Starptautisko lidostu “Rīga”, jo šī teritorija faktiski robežojās ar lidostas zonu.  Šopavasar novada pašvaldība atkal izrādīja interesi, un tā sākās mūsu sadarbība Pirmais darbs bija likvidēt nelegālo izgāztuvi un sakārtot teritoriju. Ir pozitīvi, ka  pašvaldība ir uzķērusi domu – šī ir iespēja ne tikai sakārtot vienu “miskasti” un palīdzēt vienam pulciņam, bet darīt kaut ko plašākā mērogā. Tādēļ pašreiz aktīvi meklējam citus uzņēmumus, jo lai šeit ierīkotu komunikācijas – piemēram, ievilktu elektrību – ir jāiegulda ļoti nopietnas investīcijas; rēķinājām, ka tie varētu būt 400-500 tūkstoši eiro, kas varētu atmaksāties desmit gadu laikā. Pašreiz visu darām par saviem līdzekļiem, ieskaitot telpu nodrošināšanu pulciņiem, savukārt pašvaldība tīrīs teritoriju, sakārtos piebraucamo ceļu, bet vēlāk piesaistīs citus uzņēmumus, kas nodarbojas ar augstajām tehnoloģijām, elektroniku un robotiku. Mūsuprāt, šī ir unikāla vieta, kas atrodas pietiekami tuvu galvaspilsētai un kur dienā var veikt vismaz divus dronu vai citas tehnikas izmēģinājumu ciklus.” Viņaprāt, jaunajā projektā vieta būtu arī Latvijas Dronu asociācijai, kā arī tiem aviopulciņiem, kas drīz varētu pārtapt par sacīkšu dronu pulciņiem, lai “ne tikai visu dienu zāģētu putuplastu un tad pirmajā lidojumā savu modeli sadauzītu, bet lai gūtu lidošanas prieku”. Esot plāni iesaistīt arī radiovadāmo modeļu pulciņus, kā arī izveidot sacīkšu trases.

Jānis Ķuze arī atzīst – jauniešu  interese par bezpilota aparātiem un citām tehnoloģijām esot pietiekami liela, jo “tā ir industrija, kas ir aizraujoša un interesē visiem, jo šeit satiekas elektronika, programmēšana, tehnika, mehānika, elektrība. Tiesa, ir jāatceras – bezpilota aparāti, kas turas gaisā, nav “gudri” – patiesībā tie ir tādi paši instrumenti kā, piemēram, cirvis vai āmurs, bet ar attiecīgo programmatūru mēs mēģinām no tiem izspiest maksimālu ātrumu un ērtu lietošanu dažādās jomās – vai tā būtu kartogrāfija, inspekcijas, specifiski sensori, zemes zondes, u.tml.” Jānis Ķuze ir pārliecināts – īpaši   aktuāli tas ir tagad, kad attīstās bezpilota lidaparātu jeb dronu sacensības , kas ir viens no jaunākajiem un ļoti aizraujošiem sporta veidiem, ar kuru nodarbojas arī ļoti daudzi jaunieši.
 

Una Griškevica, Rīgas Apriņķa avīze
25.09.2019.