Katram no mums ir savas īpašās Ziemassvētku sajūtas un svinēšanas tradīcijas, bet cik bieži aizdomājamies par šo svētku būtību – kādēļ tos svinam un kas šai laikā ir vissvarīgākais? Ir cilvēki, kuri atver savu sirdi, lai palīdzētu citiem tikai svētkos, bet ir tādi, kas aizrautīgi darbojas sabiedrības labā visu gadu un spēj iedvesmot arī citus. Šajā svētku gaidīšanas laikā aicinājām uz sarunu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Jūrmalas iecirkņa prāvestu, Doles-Ķekavas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju Arni Eltermani un Ķekavas novada pašvaldības dienas centra “Gaismas iela” vadītāju Silviju Puisāni.
Uzmanība un rūpes par līdzcilvēkiem ir jūtamas Ķekavas novada dienas centrā “Gaismas iela”, un arī tur Ziemassvētku laiks ir ļoti īpašs. Dienas centra vadītāja Silvija Puisāne kopā ar saviem bērniem, kā viņa mīļi dēvē dienas centra apmeklētājus, gatavojas Ziemassvētkiem jau kopš novembra, rotājot telpas ar pašu darinātām dekorācijām, kas ne tikai izgrezno telpas, bet ļauj arī izjust prieku par iespēju darīt pašiem. Desmit gadu laikā Silvija šeit izveidojusi vidi, kur visi jūtas kā liela ģimene, un viņa aicina Ziemassvētkos priecāties par iespēju būt kopā.
– Kas ir šie cilvēki, kuri nāk uz dienas centru?
– Viena liela ģimene! Vecumi ir dažādi – no 18 līdz pat 77 gadiem. Tieši tas arī liek justies kā ģimenē, kur var mācīties cits no cita, dalīties pieredzē, un tā veidojas saikne dažādu vecumu cilvēkiem. Ikvienam ir jānotic tam, ka viņš ir nozīmīgs un var kaut ko izdarīt, tāpēc mēs caur šo ģimenisko vidi cenšamies cilvēkus iesaistīt un radīt apstākļus, kuros viņi savstarpēji palīdz cits citam, ciena un respektē otra personību. Mums ir divas mērķa grupas. Viena ir tie, kuri regulāri nāk uz nodarbībām dienas centrā, un tie ir 15 cilvēki. Viņu starpā ir cilvēki ar kustību traucējumiem un cilvēki ar demenci. Šī viņiem ir sociālās rehabilitācijas vieta lietderīgai laika pavadīšanai un kopā būšanai, kur nodrošinātas gan daudzveidīgas nodarbības, gan sociālās aprūpes pakalpojumi. Otra grupa ir pensionāri – apmēram 39 cilvēki. Šī viņiem ir laba iespēja socializēties, apmeklēt nodarbības un jēgpilni pavadīt laiku kopā ar domubiedriem.
– Vai Ziemassvētku laiks dienas centrā ir priecīgs laiks?
– Mums tie ir priecīgi svētki un ne tikai paši svētki, bet arī gatavošanās laiks. Visas dekorācijas gatavojam paši – gan papīra sniegpārsliņas, gan keramikas svečturīšus. Lielas dāvanas mēs nedāvinām, jo lielākā dāvana ir tas, ka mēs varam būt kopā, tas, ka mums blakus ir drauga plecs, tas, ka esam cits citam un zinām – ja ir kāda problēma, vienmēr būs kāds, kurš atbalstīs.
– Kā šeit svinēsiet Ziemassvētkus?
– Tas ir vesels ģimenes saiets, aicinām arī dienas centra apmeklētāju ģimenes. Mēs parasti sagatavojam pārskatu par to, ko gada laikā esam darījuši, sagatavojam fotogrāfijas, ko apskatīt, padziedam, šogad vilksim bluķi pa koridoru – redzēs, kas mums sanāks.
– Kādas dāvanas iepriecina dienas centra apmeklētājus?
– Vairāk par visām dāvanām iepriecina kopīgi pavadīts laiks. Ir jauki, ja kāds uz centru atnāk ar koncertu vai kā citādi paciemoties vai uzņem mūs. Ja no mantiskām lietām, tad mēs esam muzikāli – mums patīk dažādi mūzikas instrumenti, ko viegli izmantot, tas papildina gan muzikālos, gan teātra priekšnesumus. Par laimi, mums ir labs atbalsts ikdienā, tāpēc nevaram sūdzēties – spēj tikai strādāt!
Mācītājs Arnis Eltermanis aicina Ziemassvētkos atcerēties par patiesajām vērtībām, apstāties ikdienas steigā un dāvināt saviem tuviniekiem visvērtīgāko dāvanu, kas nav nopērkama lielveikalā, – savu laiku.
– Ir cilvēki, kuriem ikdienā nav nekādas sasaistes ar reliģiju, bet vēlme Ziemassvētkos aiziet uz baznīcu tomēr ir. Kāpēc tā?
– Tas ir pat loģiski, jo, ja mēs paskatāmies atpakaļ vēsturē, faktiski šie svētki ir baznīcas svētki. Visdrīzāk, tieši tāpēc cilvēki izjūt vēlmi būt baznīcā. Paldies dievam, mūsu valstī atceras šos svētkus un cilvēki nāk arī uz baznīcu – kaut vai reizi gadā, bet tomēr atnāk. Un tad ir iespēja viņus uzrunāt un pastāstīt par to, kas ir tās patiesās vērtības, ar kurām vajadzētu ikdienā dzīvot.
Pilnu interviju aicinām lasīt šeit.
Aprinkis.lv
27.12.2019.