2010. gada nogalē Rīgas plānošanas reģions (RPR), sadarbībā ar partneriem projekta SIB Net ietvaros, uzsāka pētījumu par atbalsta instrumentiem, kas ir pieejami uzņēmējdarbības uzsākšanā Latvijā un Igaunijā. Uz pētījuma rezultātu bāzes tiks turpināts darbs pie jaunu atbalsta instrumentu izstrādes un ieviešanas praksē.

 

Pētījumā atspoguļota un salīdzināta situācija par abās valstīs pieejamajiem banku, valsts, privāto investoru, kā arī tā saucamo biznesa eņģeļu un cita veida atbalstiem. Apjomīgajā materiālā sniegti arī praktiski ieteikumi, kādi pasākumi nepieciešami, lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību, iesaistot tajā jaunus uzņēmējus.

 

Pētījums veikts, balstoties uz dažādiem zinātniskajiem pētījumiem, statistiku, intervijām ar nozares ekspertiem un finanšu nozares pārstāvjiem, kā arī citu informāciju. Izanalizēta finanšu resursu un atbalsta pakalpojumu pieejamība, kā arī to atbilstība topošo uzņēmēju reālajām vajadzībām.

 

 

Analizējot galvenās atšķirības starp Latvijas un Igaunijas topošajiem uzņēmējiem, kā arī sabiedrību kopumā, secināts, ka galvenā atšķirība ir izpratnē par to, kas ir biznesa uzsācējs (inovatīvs uzņēmējs).

 

“Tas nav tikai uzņēmējs, kurš jau oficiāli reģistrējis savu uzņēmumu. Mēs runājam par cilvēkiem, kuriem ir sava ideja, taču tie neprot sagatavot savu piedāvājumu investoram saprotamā veidā un valodā, viņi neprot pierādīt, ka šī ideja ir dzīvotspējīga. Neprot to pārdot,” stāsta RPR projektu koordinatore Liesma Grīnberga.

 

Vērtējot uzņēmējdarbības veiksmes faktoru, pētījumā skatīta jauno uzņēmēju un sabiedrības attieksme kopumā pret ārējo līdzekļu izmantošanu sava biznesa attīstībai (fondu, banku, ES struktūrfondu, valsts mērķfinansējumi, utt.). Secināts, ka latvieši galvenokārt paļaujas uz saviem spēkiem, bet igauņi - pretēji.

 

“Latvieši ir daudz nedrošāki. Mūsu jaunie uzņēmēji baidās aizņemties sava biznesa attīstībai finansu resursus “no malas” . Savukārt igauņiem šī sistēma ir daudz stabilāka, viņi daudz drošāk izmanto ārējos resursus. Šī drosme atmaksājas, jo rezultātā igauņi daudz ātrāk attīsta savus biznesus.

 

Latvijas uzņēmumiem raksturīgs visaugstākais savu iekšējo resursu izmantošanas līmenis Eiropas Savienībā, kas ir gandrīz trīs reizes augstāks nekā vidēji reģionā, savukārt Igaunijā šis rādītājs ir līdzīgs Eiropas vidējam līmenim.

 

Tāpēc Latvijas  uzņēmumiem, to agrīnajā attīstības stadijā, pastāv risks palikt maziem un zaudēt pamatu izaugsmei,” atzīst L. Grīnberga.

 

 

Pētījumā ieteikts paaugstināt sabiedrības izpratni par to, kas ir inovatīvs uzņēmums un biznesa uzsācējs. Tas nepieciešams, lai mazinātu barjeru starp investoriem un uzņēmējiem, attīstītot prasmi kvalitatīvi sagatavot piedāvājumu potenciālajiem investoriem. Pētnieciskajā materiālā apkopota informācija par dažādiem resursiem, ko piedāvā bankas, Eiropas struktūrfondi, privātie investori un secināts, ka šobrīd Latvijā finanšu līdzekļu ir vairāk nekā tie reāli tiek pieprasīti un izmantoti uzņēmējdarbības attīstībai.

 

“Diemžēl jaunajiem uzņēmējiem pietrūkst informācijas un prasmju, lai izmantotu pieejamos finanšu līdzekļus, traucē birokrātiskie šķēršļi. Būtiska problēma, ka ideju turētāji savas idejas neprot pārdot. Tāpēc šīs izpratnes un prasmju veidošanā jāiesaistās arī izglītības iestādēm, pašvaldībām, biznesa inkubatoriem un citiem starpniekiem, “ stāsta L. Grīnberga.

 

Šobrīd top otrs pētījums par topošo uzņēmēju vajadzībām, lai ideju attīstītu līdz reālam biznesam. Pateicoties abu pētījumu rezultātiem, varēs izstrādāt reālus priekšlikumus dažādu līmeņu atbalsta institūcijām sistēmas pilnveidošanai, lai tā strādātu atbilstoši vajadzībām.

 

 

Projekta vadošais partneris Rīgas Plānošanas Reģions pamatfunkciju ietvaros nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, veicinot pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, kā arī dažādu fondu finansētu projektu sagatavošanu, ieviešanu, koordinēšanu un realizāciju.

Pētījuma izstrādi līdzfinansējusi Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2007.-2013.gadam projekta „Mazās Inovatīvās Uzņēmējdarbības Atbalsta Tīkls” (SIB Net) ietvaros.