Šobrīd Ķekavā politiskās un sabiedriskās kaislības viļņo ap novada jauno kultūras stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem un Ķekavas kultūras aģentūras reformu plānu. Ko tas nozīmē?

 

Lai uzlabotu un pilnveidotu Ķekavas novada kultūras dzīves darbu, nodrošinot vienotu kultūras vērtību radīšanas, izplatīšanas un saglabāšanas sistēmu, centralizējot administratīvo un finanšu struktūru, mēs, Ķekavas novada dome 2011. gada 31. martā apstiprinājām divu būtisku projektu - „Ķekavas novada kultūras stratēģija 2011.-2016. gadam” un „Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras restrukturizācijas un strukturālo pārmaiņu rīcības plāns” - vadlīnijas, kas paredz nopietnas strukturālas izmaiņas novada kultūras iestāžu administratīvajā aparātā.

 

Pirmais solis kultūras jomas reformēšanas virzienā tika sperts jau 2008. gada nogalē, vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas, izveidojot Ķekavas Kultūras aģentūru, kuras struktūru veidoja Doles Tautas nams, Ķekavas kultūras nams, Katlakalna Tautas nams, Ķekavas pagasta bibliotēka, Katlakalna bibliotēka, Ķekavas novadpētniecības muzejs un Tūrisma informācijas centrs. Aģentūras sākotnēji plānotais budžets 2009. gadam bija Ls 632 080 (atlīdzībai - Ls 297 687; ~47%).

 

Līdz ar novadu reformas stāšanos spēkā, Kultūras aģentūras sastāvā tika iekļauta arī Baložu pilsētas bibliotēka un kultūras nams, Daugmales pagasta bibliotēka, kultūras nodaļa un radošā darbnīca. Pēc Ķekavas novada izveidošanas plānotais aģentūras budžets 2009. gadam sasniedza Ls 722 836 (atlīdzībai - Ls 436 983 (~60%). Apvienojot kultūras iestādes vienotā sistēmā, tika iegūts efektīvāks pārvaldes un finanšu aparāts, kas ir pilnīgi loģiski un likumsakarīgi – pēc šī paša principa darbojas arī citi Latvijas novadi. Par skaitliski pieaugušās Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras galveno uzdevumu kļuva visu novada kultūras institūciju apvienošana vienā pašvaldības iestādē, lai nodrošinātu kvalitatīvu un augstvērtīgu kultūras, izglītojošo un izklaides pasākumu piedāvājumu.

 

Diemžēl ar Ķekavas novada Kultūras aģentūrai izvirzīto uzdevumu īstenošanu divu gadu laikā īsti nav veicies – dažādu iemeslu dēļ gaidītā sadarbība starp aģentūru un kultūras iestādēm veidojās ar grūtībām vai neveidojās vispār, tāpēc Kultūras aģentūrai vairākkārt nomainījusies vadība (A. Grigale, I. Peipiņa, E. Štāls, šobrīd - A. Ancāns).

 

Lai izvērtētu Kultūras aģentūras un novada kultūras iestāžu divu gadu darba rezultātus, Ķekavas novada domes komisija trīs mēnešus (no 2010. gada decembrim līdz 2011. gada martam) veica kompleksu Kultūras aģentūras un visu divpadsmit kultūras iestāžu vadības darba pārbaudi. Pārbaude neskāra pašdarbības kolektīvus. Ar lepnumu varu teikt - šajā jomā mūsu novads var lepoties ar augstu māksliniecisko kvalitāti un lieliskiem rezultātiem gan skatēs, gan konkursos, arī kultūras dzīve novadā ir nemainīgi piesātināta. Diemžēl daļa no šī nemainīguma pamazām kļūst par vēsturi, liekot meklēt jaunus attīstības veidus un formas: aptaujāto iedzīvotāju viedoklis - jā, kultūras dzīve ir apmierinoša, tajā vajadzētu jaunas vēsmas, sevišķi vairāk kultūras un brīvā laika pavadīšanas iespēju jauniešiem.

 

Apkopojot vērtējuma rezultātus, mēs secinājām – pretēji iecerētajai vienotajai kultūras jomas koordinācijas sistēmai, atsevišķu kultūras iestāžu vadītāji joprojām apzināti nepieļauj pārmaiņas un strukturālas izmaiņas - klaji nepilda Kultūras aģentūras vadītāja norādījums, pasīvi nogaida, meklē (un atrod!) visādus attaisnojumus, izmanto dažādus politiskos un emocionālos ietekmēšanas līdzekļus – raksta sūdzības un protestus, piesaista deputātus un iedzīvotājus, izmanto tenkas un apmelojumus. Līdz ar to kultūras iestāžu vidū produktīva sadarbība nenotiek, tieši pretēji - rodas nevajadzīga konkurence. Vairākās struktūrvienībās izveidojies ļoti neveselīgs mikroklimats, saspīlētas vadības un darbinieku savstarpējās attiecības, telpu, iekārtu un finanšu līdzekļu izmantošana ne vienmēr ir racionāla, trūkst vienotas attīstības stratēģijas un iniciatīvas. Vēl vairāk - par spīti plaši pieejamai informācijai, vairāk kultūras iestāžu vadītāji savu tiešo darbu – plānošanu, stratēģisko attīstību un pilnveidi – veic neieinteresēti un formāli, „uz papīra”, aizbildinoties ar laika un resursu trūkumu; netiek plānoti un nenotiek uz sadarbību vērsti pasākumi, netiek izmantotas iespējas piesaistīt ES finansējumu. Tāpat atsevišķu struktūrvienību vadītāji joprojām neredz ne savu, ne savas iestādes lomu novada kopējā attīstības procesā.

 

Tieši tāpēc - lai novērstu pārbaudes laikā konstatētos trūkumus un nepilnības aģentūras vadībā – nepietiekamu morālo, politisko un metodisko atbalstu, jaunajai Kultūras aģentūras vadībai tika uzdots izstrādāt nākotnes attīstības vīziju - Kultūras aģentūras restrukturizācijas plāna vadlīnijas, paredzot centralizētu administratīvo un finanšu struktūru, vienotu budžetu un grāmatvedības uzskaiti.

 

Pēc strukturālajām pārmaiņām no līdzšinējām 106 amata vietām plānots saglabāt 102, ietaupot ~Ls 40 000 gadā un uzlabojot pārvaldi. Turklāt - izmaiņas skars tikai administrāciju un saimniecisko personālu; darba vietu skats samazināsies tikai par četrām, nevis desmit vai sešpadsmit vietām, kā to apgalvo reformas pretinieki un opozīcijas pārstāvji. Būs izmaiņas administratīvajā struktūrā, pakļautībā, amata nosaukumos, pienākumos un atbildībā, savukārt vairāki darbinieki, kuri līdz šim strādājuši vairākos darbos, saņemot pamatalgu un piemaksas, varētu tikt atbrīvoti no kāda papildus darba.

 

Ietaupītos līdzekļus plānots novirzīt mākslinieciskajiem kolektīviem un jaunu kultūras projektu attīstībai.

 

Jebkurā gadījumā – šīs paredzētās izmaiņas nekādā veidā neietekmēs kultūras procesu norisi un to kvalitāti, jo visās divpadsmit novada kultūras iestādēs turpinās darboties visi (!) esošie pašdarbības un mākslinieciskie kolektīvi - desmit deju kolektīvi, četri kori, četri pulciņi, pieci ansambļi, trīs tautas mūzikas kapelas, divi teātri, mākslas studija, radošās darbnīcas un rokdarbnieku kopas.

 

Gaidāmās pārmaiņas nenozīmē, ka kultūras namu vadītāji līdz šim būtu strādājuši slikti. Mēs augstu vērtējam padarīto. Taču, beidzoties novadu reformai, kultūras nozare netika sakārtota, pieauga administratīvie izdevumi, tāpēc tagad šis darbs jānoved līdz galam. Šobrīd notiek aktīvas pārrunas ar visu kultūras iestāžu vadītājiem un darbiniekiem. Gribu uzsvērt – šobrīd neviens (!) darbinieks nav atbrīvots no savu pienākumu pildīšanas.

 

Kādu labumu varētu nest reformas, raugoties nākotnē? Pārskatāmāka kļūs amatu nosaukumu, atalgojumu un pulciņu darba apmaksas sistēma, būs centralizēts pasākumu plāns, vienota cenu politika, lietvedība un grāmatvedība, tiks veikts ēku energoaudits un renovācija. Pati dzīve parāda, ka nozares administratīvās un saimnieciskās pārvaldes reformas IR nepieciešamas, jo tā, kā ir, palikt nevar un pārmaiņas – tādas vai citādas - būs.

 

Protams, jaunais plāns nav akmenī cirsts, tās pagaidām ir tikai vadlīnijas, un mēs esam atvērti argumentētiem ierosinājumiem, diskusijām un priekšlikumiem. Mēs vēlamies beidzot sakārtot novada kultūras jomu tā, lai mums visiem dzīve kļūtu piesātinātāka un interesantāka. Bet to var paveikt, tikai darot, nevis organizējot lētas publicitātes akcijas vai muļķojot lētticīgos ar klaju demagoģiju, nepatiesu informāciju un meliem.

 

Pēdējo dienu notikumu gaisotnē gribu uzsvērt - Ķekavas novada pašvaldība un Kultūras aģentūra kategoriski norobežojas no politiskajiem procesiem un atsevišķu Ķekavas novada domes deputātu politiski spekulatīvajiem viedokļiem par restrukturizācijas iemesliem.