Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus.Tā Latvijā izplatās rudens - ziemas periodā. Parasti saslimstības pacēlums ilgst 8 - 10 nedēļas.

 

Gripas pazīmes ir:
• pēkšņs sākums;
• galvassāpes;
• drudzis;
• paaugstināta temperatūra;
• kaulu "laušanas” sajūta'';
• aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.

       Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā 2 - 5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits, kā arī cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības. Pieaugušie, kuri ir slimi, var inficēt citus apmēram piecas dienas pēc simptomu parādīšanās, savukārt bērni ir infekciozi apmēram septiņas dienas pēc simptomu parādīšanās. Tomēr ir lietderīgi uzskatīt personu par infekciozu visu laiku, kamēr ir simptomi. Gripas infekcijas avots ir slimais cilvēks. Slimniekam klepojot, runājot, šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties pat 6 metru attālumā. Cilvēks inficējas, ieelpojot gaisu, kurā ir gripas vīrusi vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti.

 

       Gripas ierosinātājs ir vīruss, kas atšķiras no citiem vīrusiem ar savu mainīgo dabu. Uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kuri katru gadu ir citādā kombinācijā. Vīrusam nokļūstot cilvēka organismā, izveidojas antivielas pret šiem antigēniem. Jo ātrāk organisma imūnsistēma izveido antivielas, jo ātrāk  izveidojas imunitāte. Antivielas, kas izveidojušās iepriekšējā sezonā, nav vairs derīgas attiecībā uz nākamās sezonas gripas vīrusu, tāpēc katru gadu cilvēki ar gripu slimo no jauna.

 

       Imunitāti var izveidot arī mākslīgi, ievadot organismā vakcīnu, kas satur dzīvu novājinātu gripas vīrusu antigēnus, kuri organismā izraisa antivielu veidošanos, bet neizraisa slimību. Taču gripas vīrusa mainības dēļ, katru gadu vakcīna ir jāizstrādā no jauna un katru gadu pirms gripas sezonas sākšanās, vakcinācija ir jāatkārto. Parasti vakcīnas sastāvā pēc PVO ( Pasaules Veselības organizācijas) rekomendācijas tiek iekļauti tie gripas vīrusa varianti, kas parādījušies iepriekšējās gripas sezonas beigās, jo nākamajā sezonā tie dominē. Katru gadu ir iespējams vakcinēties pret gripu. Vakcinēties ir ieteicams rudens sākumā, kad gripas epidēmija vēl nav sākusies. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 80% vakcinēto personu ar gripu nesaslimst, bet 20% izslimo gripu vieglā formā. Cilvēkiem pēc 60 gadiem imunitāte izveidojas tikai 60% līmenī, taču saslimušajiem gripa norit bez komplikācijām. Pēcvakcinācijas periodā dūriena vietā iespējams neliels apsārtums un pietūkums.

·       cilvēkiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu;

·       pieaugušajiem un bērniem (vecākiem par 6 mēnešiem), kuri pieder augsta riska grupai, jo ir lielākas iespējas, ka šiem cilvēkiem var izveidoties gripas komplikācijas. Tās ir personas, kuras slimo ar hroniskām elpceļu (piemēram, bronhiālo astmu) un sirds - asinsvadu slimībām, nieru un asins slimībām (piemēram, sirpjveida šūnu anēmiju), metabolām slimībām (piemēram, cukura diabētu) un imūnsupresiju.

·       personām, kurām ir cieša saskare ar augsta riska grupas slimniekiem-medicīnas darbiniekiem un ģimenes locekļiem.

 

       Lai saņemtu daļēji valsts apmaksātu vakcīnu pret gripu, iedzīvotājiem jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. Pretgripas vakcīnas 50% apmērā valsts apmaksā:

·        bērniem no sešu mēnešu vecuma līdz diviem gadiem;

·        pieaugušajiem virs 65 gadiem;

·        pacientiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu, sirds, vielmaiņas un nieru slimībām;

·        pacientiem, kuri saņem imūnsupresīvo terapiju;

·        pacientiem līdz 18 gadu vecumam, kuri ilgstoši saņem terapiju ar acetilsalicilskābi jeb aspirīnu.

 

       Gripas vakcinācija ir ieteicama arī visiem tiem, kas negrib slimot ar gripu vai nevar to atļauties (studenti, sportisti u.t.t.).

       Lai izvairītos no saslimšanas ar gripu nevakcinējoties: gripas epidēmijas laikā pēc iespējas retāk jāapmeklē tādas vietas, kur uzturas daudz cilvēku - sabiedriskais transports, teātris, kino, tirgus u.t.t. Regulāri jāvēdina telpas, tādējādi samazinot gripas vīrusu daudzumu tajās. Dienas laikā pēc iespējas biežāk jāmazgā rokas, īpaši tad, ja ir bijusi saskare ar slimiem cilvēkiem. Bieža roku mazgāšana vai dezinficēšana palīdzēs izsargāties no vīrusiem. Rūpīgi jāmazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, it īpaši, pēc klepošanas vai šķaudīšanas. Netīro roku dezinficēšana ar spirtu saturošiem līdzekļiem samazina gripas vīrusu daudzumu, tomēr mazgāšana ar ziepēm un ūdeni ir efektīvāka. Roku mazgāšanai nevajadzētu būt tikai ātrai noskalošanai ar ūdeni, katru reizi jāmazgā rokas vismaz 20 sekundes. Pēc mazgāšanas ar ziepēm un ūdeni rūpīgi jānosusina rokas, ja iespējams, ar vienreizējas lietošanas papīra dvieļiem vai silta gaisa žāvētāju.

 

       Imunitātes stiprināšanai ir svarīgs pilnvērtīgs uzturs.Pēc iespējas vairāk uzturā jālieto šķidrums - zāļu tējas, augļu sulas, minerālūdens. Jāiekļauj savā ēdienkartē pēc iespējas vairāk produktu, kuri satur fitokomponentus. Tie ir bioķīmiski savienojumi, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību. Šīs vielas ir svaigos kāpostos, ķiplokos, lociņos, citrusaugļos, jāņogās. Jālieto uzturā skābpiena produkti, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūnsistēmu. Brīnišķīgs līdzeklis cīņai ar gripu ir ķiploks: tam piemīt baktericīdas un imūnstimulējošas īpašības. Nozīmīga loma ir C vitamīnam. Tas veicina interferona izstrādi organismā, kas darbojas vīrusiznīcinoši, tāpēc jāēd daudz kivi, mežrozīšu augļus, kāpostus, saldos piparus, apelsīnus un greipfrūtus.

 

       Slimas personas pasākumi, lai citas personas pasargātu no saslimšanas ar gripu: ja cilvēkam parādās gripai līdzīgie simptomi, nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu. Slimniekam jāpaliek mājās un viņš jāizolē atsevišķā istabā, ja tas nav iespējams, slimnieka gultu būtu vēlams norobežot ar vismaz 1,5 metru augstu aizslietni. Rūpīgi jāvēdina telpas. Slimniekam jālieto atsevišķus traukus un higiēnas piederumus. Deguna šņaukšanai jāizmanto vienreizlietojams mutautiņš (salvetes), kas pēc lietošanas jāiznīcina. Visiem jārūpējas par roku tīrību, ja rokas nav iespējams mazgāt zem krāna ūdens, tās jātīra ar mitrām salvetēm, salvetes pēc lietošanas jāizmet. Jādzer daudz šķidruma – tējas, dabīgas sulas, minerālūdens. Medikamentu lietošanu jāsaskaņo ar ārstu. Jāievēro pareiza elpošanas higiēna. Elpošanas higiēna nozīmē citu cilvēku pasargāšanu no saviem potenciāli infekcioziem deguna vai mutes izdalījumiem.