Starptautisko sporta spēļu „VIA Ķekava” ietvaros 26. jūlijā Ķekavas novadā notika pirmā lietišķā konference, kas veltīta sporta attīstības jautājumiem.
Ķekavas novada sporta konferencē pulcējās Pierīgas novadu pašvaldību sporta organizatori, pārstāvji no Ķekavas novada sporta klubiem un sporta interešu izglītības pulciņiem vispārējām izglītības iestādēs.
Konferenci atklāja Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Roberts Jurķis, bet turpinājumā Ķekavas novada sporta aģentūras direktore Dace Cīrule klātesošos iepazīstināja ar pašvaldības sniegto atbalstu novada sporta dzīvei un sporta infrastruktūras attīstībai. Kā nākotnes izaicinājumus, viņa minēja mūsdienīgu sporta objektu izveidi augsta līmeņa un pieaugušo sacensību rīkošanai atbilstoši Eiropas Savienības standartiem - stadions pie Ķekavas vidusskolas un daudzfunkcionāls sporta komplekss novadā. (Sporta aģentūras prezentācija.)
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta vecākais eksperts Edgars Severs izklāstīja valsts redzējumu par sadarbību ar pašvaldībām sporta attīstībā, sporta politikas mērķus, valsts un pašvaldību kompetences sadalījumu sportā (no 2009. gada 1. jūlija sporta veicināšana ir pašvaldību autonomā funkcija), sporta nozares tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Pēc viņa teiktā, šogad valsts budžeta programmā „Sports” ir atvēlēti 9,70 milj. latu. (Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācija.)
Par valsts un Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaistīšanas iespējām vietējām stratēģijām uzstājās biedrības „Partnerība Daugavkrasts” valdes loceklis Māris Ozoliņš, minot arī jau veiksmīgi īstenotos projektus veselīga dzīvesveida popularizēšanai Ķekavas novadā. (Biedrības „Partnerība Daugavkrasts” prezentācija).
Sports ir viena no spilgtākajām jomām, kur saskatāma cieša pasākumu organizatoru un uzņēmēju sadarbība. Kā efektīvi veidot partnerību ar uzņēmējiem, lai attīstītu sporta jomu, ar to konferences dalībniekus iepazīstināja Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Avena.
Kā pašvaldības ieguvumus no sadarbības ar uzņēmējiem, viņa minēja kampaņu efektīvāku īstenošanu, iespēju uzrunāt grūti sasniedzamās auditorijas, darbu ar pozitīvajiem piemēriem, attiecību stiprināšanu ar privāto sektoru un atbildīgas biznesa prakses sekmēšanu. Taču sporta klubu ieguvumi - vietējo attiecību veidošana, piesaistot un noturot sponsorus un partnerus; ieskats biznesa pieredzē, atbalstītāju skaita palielināšana, kluba tēla un reputācijas veidošana, atzinība par atbildīgu praksi. (Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta prezentācija.)
Sporta organizācijām mūsdienās ir pieejami visi nepieciešamie komunikācijas instrumenti, taču tikai nedaudzas komunicē ar savu auditoriju ar sociālo tīklu starpniecību. Vieni uzskata to par blēņošanos, citi nemāk un nav gatavi, tomēr ir organizācijas, kas saprot, ka šis komunikācijas veids ir nenovēršams.
Kādas ir sociālo tīklu iespējas sporta popularizēšanas nolūkos, par to pastāstīja komunikācijas eksperte Liena Muraškina no starptautiskā korporatīvo attiecību konsultācijas uzņēmuma „Hauska&Partner”, kura sniedza arī praktiskus padomus, kāda veida informācija ir jāsniedz par organizāciju un kādi nosacījumi jāievēro, darbojoties sociālajos tīklos. („Hauska&Partner” prezentācija).
Savukārt konferences trešā daļa bija veltīta konkrētu organizāciju pieredzei sporta jomas atbalstīšanā un finansējuma piesaistīšanā.
Banku sektors aktīvi darbojas arī dažādu sporta aktivitāšu atbalstīšanā. Un par SEB bankas pieredzi (tā ilgstoši sadarbojas arī ar Baložu pilsētas velodrošības organizatoriem un regbija klubu „Miesnieki”) iepazīstināja bankas pārstāve Diāna Blumate, eksperte korporatīvās sociālās atbildības un sponsorēšanas jomā. (SEB bankas prezentācija).
Savā ilgajā pastāvēšanas laikā sporta veterāns – regbija klubs „Miesnieki” ir ieguvis vērīgu pieredzi, kā veiksmīgi noturēties sporta arēnā. Ar kluba pieredzi un identificētajām problēmām dalīties tā prezidents Uldis Bautris. Viņaprāt, sporta sistēmas trūkumi ir finanšu plūsmas neprognozējamība; ne vienmēr var rēķināties ar labu rezultātu, strādājot ar cilvēkiem sabiedriskā kārtā; savas sporta bāzes nepietiekamā kvalitāte, īres un transporta izdevumi.(Regbija kluba prezentācija.)
Bet kādas vērtīgas atziņas ieguvis ūdenssporta klubs „Kambīze”, ienākot sporta jomā kā jaunais spēlētājs, ar kādiem izaicinājumiem tas sastapies, konferences dalībniekus iepazīstināja kluba pārstāvis Raitis Škutāns. Viņš uzsvēra, ka nepieciešams pēc iespējas samazināt laiku, kas sporta organizācijām jāpatērē birokrātisku šķēršļu pārvarēšanā, tāpat pašvaldībām jācenšas būt elastīgām un meklēt problēmas risinājumus, nekļūstot par „burta kalpu”, sniegt atbalstu sporta pasākumiem, popularizācijai un attīstībai, kā arī censties saskatīt sabiedrības ieguvumus no sporta projektiem. (Ūdenssporta kluba prezentācija.)
Vineta Bērziņa,
izdevuma „Ķekavas Novads” redaktore
