8. oktobrī- dienā, kad laika apstākļi mūs nemaz nelutināja, Ķekavas, Olaines un Salaspils skolu direktoru vietnieki devās uz Lielvārdes novadu, lai tiktos ar dažādām Lielvārdes novada iestādēm un iepazītos ar to pieredzi darba procesu virzīšanā.

 

Diena sākās apgādā „Lielvārds”, kur izdevniecības īpašnieki, brāļi, Andris un Aivars Gribusti iepazīstināja klātesošos ar jaunumiem mācību procesa uzlabošanai un aktualizēšanai. Abi brāļi ir sava darba entuziasti un ir aktīvi jauno tehnoloģiju un jaunu programmu ieviesēji izglītības sistēmā. Viņi ne tikai izstrādā īpašas mācību programmas mācību procesa vadīšanai uz interaktīvajām tāfelēm, bet arī ievieš jauninājumu, kas paredzēts latviešu valodas apguvei- interaktīvo galdu. Tā bija ne tikai prezentācija vai lekcija, bet katram klātesošajam bija iespēja pašam izmēģināt gan kā darboties ar interaktīvās tāfeles pulti un izmēģināt burtu spēli uz jaunā interaktīvā galda, kura mācību programma vēl tikai tiek izstrādāta.

           

Lielvārdes pamatskolā turpinājās izzinošais process. Skolas direktors Andis Pētersons laipni izrādīja savu veikumu 19 gadu garumā. Skola, kura atrodas bijušajā militārajā ciematā un bija diezgan bēdīgā stāvoklī, nu izskatās kā jauna, moderna būve, kurā visas telpas ir pilnībā izremontētas un moderni aprīkotas un tas viss darīts gadu pēc gada iesaistoties dažādos projektos un piesaistot fondu līdzekļus.

           

Savukārt Lielvārdes Andreja Pumpura muzejā sēdēt malā un klausīties notiekošajā nevienam neļāva. Muzeja darbiniece, atraktīva un aizrautīga gide, stāstīja par Andreja Pumpura dzīvi, ikvienam liekot izspēlēt kādu lomu no Andreja Pumpura dzīves- sākot no dzimšanas brīža līdz pat eposa „Lāčplēsis” lasīšanai.

           

Diena noslēdzās Lēdmanes, tā sauktajā, trušu mājā, kuru izveidojusi organizācija „Zilais krusts”. Tā ir vieta, kur savu dzīvi no jauna sāk bijušie ieslodzītie un cilvēki, kas cenšas pārvarēt dažādas atkarības. Tā ir saimniecība, kuru „Zilā krusta” iemītnieki cēluši paši savām rokām no gruvešiem. Cilvēki šeit ik dienu strādā, darbojas un mēģina atrast veidu, kā nopelnīt naudu savas kopienas vajadzībām. Un tieši šī iemesla dēļ viņi ir izveidojuši Trušu māju. Truši dzīvo brīvā dabā, skaistās, mazās mājiņā, kuras paši savām rokām veidojuši šeit dzīvojoši vīri. Tāpat, lai atbalstītu viņu darbu, tiek piedāvāts iegādāties dažādus mazus suvenīrus, piemēram, no koka grebtas trušu statujiņas. Tā ir vieta, uz kuru dodas daudzas skolēnu grupas, lai jaunieši saprastu, ka dzīve nav tikai rožaina un viegla. Šāds saimniecības apmeklējums liek aizdomāties par to, ka dzīvē nebūt viss nav tikai rožaini un ka dažādas atkarības var novest pie nelāga iznākuma. Taču, tai pašā laikā, tā ir iespēja redzēt, ka cilvēki, kas reiz ir kļūdījušies, spēj mainīties un ir gatavi strādāt un darīt, lai veidotu savu dzīvi labāku.

           

Diena bija patiesi jauka, izzinoša un pamācoša. Un ikviens šī brauciena dalībnieks bija priecīgs un gandarīts par kopā pavadītu laiku un gūto pieredzi.