Ķekavas novada pašvaldība atgādina iedzīvotājiem, ka dedzinot kūlu, tiek apdraudēti gan savi, gan līdzcilvēku īpašumi un pat dzīvības. Kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas – atgādina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Jau visos Latvijas reģionos marta beigās reģistrēti pirmie kūlas ugunsgrēki, izdegušas lielas platības, kā arī dažas ēkas.

 

 

Arī Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka, dedzinot kūlu, tiek nodarīts būtisks kaitējums augiem, iet bojā kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki, kuriem ir ļoti būtiska loma ekosistēmās kā lielāku dzīvnieku barībai, to vidū arī retas un aizsargājamas sugas. Rezultātā samazinās augsnes auglība, jo sarūk augu atlieku masa un humusa saturs augsnē. Kopumā kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi samazina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidība. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās, kad ir pamodušies dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas mitrās pļavās un palienēs. Jāpiemin arī, ka dedzinot kūlu kūdrainās augsnēs, notiek ilgstoša kūdras gruzdēšana, kā arī kūlas dedzināšana var izraisīt meža ugunsgrēkus.

 

 

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas 17.02.2004. MK noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, jāuzsāk administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Ugunsdrošības noteikumu 3.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Savukārt 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 m platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Noteikumu 21.punkts nosaka, ka zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

 

 

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz 100 latiem, bet juridiskām personām – līdz 1000 latiem. Par kūlas dedzināšanu – uzliek naudas sodu fiziskām personām no 200 līdz 500 latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm.

 

 

Kūlas dedzinātājiem būtu jāatceras arī tas, ka VUGD resursi nav bezgalīgi – tiek tērēti līdzekļi degvielas iegādei un speciālo ugunsdzēsēju automašīnu labošanai, kas faktiski ir mūsu visu nodokļu maksātāju nauda! Novērtēsim mūsu unikālās dabas bagātības un saudzēsim tās, kā arī rūpēsimies par ugunsdrošību savos īpašumos!