„Tā ir valsts, no kuras īsti nav ko mācīties un diez vai Tu kaut ko tur iegūsi”- tie bija vārdi, kurus pirms došanās uz Rumāniju dalībai projektā „Jauniešu līderības veicināšana demokrātijas attīstībai”, man nācās dzirdēt no cilvēkiem, kas viesojušies šajā valstī.
No otras puses mani sildīja kādas mūsu novada meitenes, kura pašlaik dzīvo Rumānijā, stāsts par rumāņu cilvēku sirsnību, atvērtību un atklātību. Sapakojusi čemodānā gan labos, gan ne tik labos stāstus un kopā ar pieciem pārstāvjiem no Latvijas devos pretim nezināmajam.
Projekta ietvaros Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē tikās trīs valstis - Rumānija, Itālija un Latvija. Projekta galvenais uzdevums bija veidot platformu, kā jauniešu vidū atrast līderus, kā tos atpazīt un motivēt tālākai darbībai sabiedrības un jauniešu ideju deleģēšanas jautājumos. Kā veidot informācijas platformu un tīklojumu, ar kura palīdzību sasniegt pēc iesējas lielāku sabiedrības daļu.
Katra no valstīm dalījās pieredzē, ar savām problēmām, kas skar katras valsts jauniešus un sabiedrību. Darba rezultātā atklājās, ka patiesībā lielākā daļa problēmu visiem jauniešiem ir kopīgas - izglītības kvalitāte, neattīstīta infrastruktūra, bezdarbs, sociālā rakstura problēmas, kuru rezultātā rodas jauniešu izstumtība. Četru dienu garumā katra no piecām komandām izvirzīja divus līderus - viens tika noteikts, izvēloties psiholoģisko atbilstību, kas tika veikts psihologa pavadībā, otrs līderis lomu spēļu rezultātā, modelējot līderu rīcību dažādās situācijās.
Katra komanda no diviem līderiem ievēlējā vienu, kuru virzīt projekta līdera vēlēšanām. Šajā brīdī projekts ieguva pavisam citu noskaņu - katram no līderiem bija jāveido sava reklāmas kampaņa, jāatbild uz dalībnieku jautājumiem, jārisina viņu problēmas, kā arī tika organizētas dažādas lomu spēļu spēles un situāciju simulācijas.
Tieši šajās situācijās atklājās jauniešu cilvēciskās īpašības - latviešu dziļums, katru situāciju izpētot līdz mazākajam sīkumam, itāļu vieglums - viņiem viss ir skaisti, un viņi lietas tver viegli, daudz nesatraucoties par niekiem un sakot, ka viss taču būs labi, kā arī rumāņu stingrība - šīs valsts līderi atšķīrās ar savu attieksmi pret lietām, īpaši viena līdere, kura projekta dalībnieku vidū ieguva jaunu nomināciju - diktatore.
Caur debatēm pavisam negaidot atklājās patiesās jauniešu sejas un problēmas, ar kurām saskaramies arī Latvijā. Pēdējā projekta dienā, noslēdzoties vēlēšanām, pirmo vietu ieguva rumāņu, otro – itāļu pārstāvis, un mūsu latviešu puisis ieņēma godpilno trešo vietu, atstājot aiz sevis vēl pa vienam itāļu un rumāņu pārstāvim. Taču tas, ka uzvarēja Rumānijas pārstāvis ir likumsakarīgi. Uzvara tika balstīta uz demokrātijas pamatprincipiem - uzvar tie, kas saņem vairāk balsu un tā kā projektā vairākumā bija rumāņu jaunieši, tad demokrātija uzvarēja.
Lai arī Rumānija ir valsts, kura vēl atrodas uz pārmaiņu sliekšņa un ir ceļā uz demokrātiju, cilvēki tur ir sirsnīgi. Tas pierādījās pēdējā projekta dienā, kad kādas projekta dalībnieces, kurai bija redzes traucējumi, mamma, kas viņu pavadīja, katram ārvalstu dalībniekam bija sagatavojusi nacionālu dāvanu, kas atspoguļo Rumāniju.
Kopumā dalība šajā projektā lika apjaust to, ka mēs dzīvojam skaistā, sakārtotā un brīnišķīgā valstī, kurā valda demokrātija, draudzība un darbā ar mūsu jaunatni esam uz pareizā ceļa, jo mūsu pieredze šajā jomā bija labās pieredzes piemērs ne tikai Rumānijas pārstāvjiem, bet arī Itālijas jauniešiem.
Linda Vaškevica,
Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centra direktore
28.10.2013.
