Gruntsūdens līmeņa celšanās, kā arī lietus un sniega kušanas ūdeņu novadīšana kļūst aizvien aktuālāka un sagādā nopietnas problēmas Ķekavas novada apbūvēto teritoriju iedzīvotājiem, ņemot vērā to, ka daudzviet apmēram pēdējos 20 gadus nav koptas un uzturētas meliorācijas sistēmas. Grāvji aizauguši ar zāli, niedrēm un krūmiem, caurtekas aizsērējušas, saimnieko bebri.

 

 

Koplietošanas meliorācijas sistēmu dažādi posmi ir nonākuši dažādu īpašnieku apsaimniekošanā, kuri, atkarībā no saimniekošanas veida, tās apsaimnieko vai nē. Nepietiekama lietus ūdeņu novadīšana un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanās negatīvi ietekmē būvju pamatus, notiek teritoriju pārpurvošanās, pagrabtelpu applūšana, dzeramā ūdens kvalitātes izmaiņas akās.

 

 

Lai palielinātu grāvju caurplūdumu un novērstu grāvjiem piegulošo zemes gabalu applūšanu, nepieciešama grāvju gultnes tīrīšana un kopšana.

 

 

Meliorācijas likuma 23.pantā teikts, ka koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatē un uztur attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.

 

 

Saskaņā ar 08.04.2008. MK noteikumu Nr. 272 „Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi” prasībām, zemes īpašniekiem vai tiesiskiem valdītājiem meliorācijas sistēmas jāuztur un jākopj, izmantojot tās atbilstoši to darbības režīmam, neiespaidojot ūdens režīmu cita zemes īpašnieka zemē un neierobežojot tā meliorācijas sistēmu izmantošanu, kā arī nav pieļaujamas darbības, kuru dēļ tiek traucēts meliorācijas sistēmas darbības režīms.

 

 

Projektējot jaunu ēku būvniecību, situācijās, kad esošos grāvjus nav iespējams saglabāt, būvprojektā jāparedz cits risinājums lietus ūdeņu un gruntsūdeņu savākšanai un novadīšanai tā, lai netiktu pasliktināta meliorācijas sistēmas darbība gan savā, gan blakus esošajos zemes gabalos, un izjaukta virszemes, lietus un gruntsūdeņu dabiskā notece no tiem.

 

Sigita Varika