Skolā iet mums ļoti patīk,
Katru rītu draugus satikt,
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.
Šādu dziesmiņu man mācīja 1.klasē, un tas bija pirms 57 gadiem. Ķekavas sākumskolas zvaniņu iezvanīja Aija Āre, manu zvaniņu saklausīja 24 „Polārblāzmas” seniori. Mēs devāmies uz 1.klasi pie skolotājas Ilonas Jēkabsones. Mūs sagaidīja mīļi un sirsnīgi.
Mājas darbs bija izpildīts spoži - baltas apkaklītes, baltas blūzītes, baltas zeķītes un baltas čībiņas Ainiņai.
Neliela, bet izsmeļoša ekskursija pa skolu.
Ausma: „Tādā, tik plašā, skolā es esmu pirmo reizi savā mūžā.”
Stundās rēķinām un lasām,
Ko vēl nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.
Tad sēdāmies skolas solos, un sākās īsta mācību stunda. Noskatījāmies prezentāciju par skolotājas Ilonas skolēnu nodarbēm ārpus klases. Pilnīgi viss notiek citādi, ja cilvēks ir savā īstajā vietā. Darām to, kur mūsu sirdis ir klāt, viss notiek ar vieglumu, ar sirsnību, ar „kaifu”. Varam darboties un nenogurt. Tā es varētu noraksturot skolotājas Ilonas darbu.
Ar novēlējumu – lai jums radoša diena – sākām zīmēt zirgu. Ak, kas gan to māk! Tomēr mums izdevās, pateicoties skolas palīglīdzekļiem (dators, projektors) un skolotājas Ilonas iedrošinājumam. Protams, ar tautas dziesmām veicās vieglāk – gan dziedājām, gan izteiksmīgi nolasījām. Divas stundas pagāja nemanot.
Mārīte: „Mīļi un jauki, skolotāja bija brīnišķīga.”
Biruta: „Visu pārdomāju; simpātiskā skolotāja atrada brīvu laiku, lai tiktos ar senioriem. Paldies Aijai Ārei par šo iespēju. Es vairāk ieguvu kā apmeklējot vienu otru teātra izrādi.”
Katra šāda tikšanās paplašina mūsu redzesloku. Uzzinājām, ka Ķekavas novadā ir bērni, kas vēl priecājas par siltu ūdeni no krāna. Bet ir taču 21.gadsimts! Cik ļoti ir nepieciešams senioriem tikties, jo pat dziesmiņā teikts: „.. Katru rītu draugus satikt”.
Uz tikšanos nākamajās 1.klases nodarbībās!
Ingera Bērziņa
28.11.2013.
