Būt vai nebūt dzelzceļam cauri Ķekavas novadam

Jau kopš pagājušā gadsimta otrās puses tiek runāts par iespējamo dzelzceļa līniju cauri Ķekavas novadam. Beidzot ir pienācis brīdis, kad iecere ieguvusi reālas aprises un straujiem soļiem virzās uz priekšu. Publiskajā telpā jau izskanējusi informācija, kas ietver precīzu laika grafiku, tādēļ arī Ķekavas novada pašvaldība vēlas informēt iedzīvotājus par plānotajām aktivitātēm Ķekavas novada teritorijā un noskaidrot iedzīvotāju viedokli.

 

Satiksmes ministrijas interneta vietnē skaidrots, ka esošais dzelzceļa tīkls Baltijas valstīs ir būvēts atbilstoši Krievijas standartiem, dzelzceļa satiksme ir nosacīti lēna un pašreiz nav tehniski savietojama ar Polijas un Vācijas dzelzceļa tīklu. Uz Lietuvas un Polijas robežas tiek veikta vagonu riteņu platuma maiņa, kas aizņem aptuveni 40 minūtes pasažieru vilcieniem un aptuveni 130 minūtes preču vilcieniem. Atsevišķos sliežu ceļa posmos vilciena ātrums ir tikai 40–60 km/stundā.

 

Baltijas valstu teritorijā vēl nav Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju, un šis fakts nenoliedzami ietekmē importa un eksporta attīstību, kravu pārvadājumu izmaksas un, raugoties starptautiskā mērogā, liedz pilnvērtīgi iekļauties Rietumvalstu transporta sistēmā. Eiropas standarta platuma (1435 mm) sliedes no Krievijas standarta (1520 mm), kas ierasts mūsu reģionā, atšķiras vien par 85 mm – tās ir šaurākas, bet piemērotas moderniem ātrvilcieniem, kuru maksimālais ātrums var sasniegt 240 km/h, vidējais ātrums pasažieru vilcieniem 170 km/h, preču vilcieniem 68 km/h. Dzelzceļa līnijas izbūve palielinās dzelzceļa pārvadājumu jaudas un attīstīs kravu plūsmu starp Eiropas valstīm, pasažieriem būs iespējas ietaupīt ceļošanas laiku, kā arī mazināsies autosatiksmes plūsma un autoceļu noslogojums uz Poliju un Vāciju.

 

Šobrīd pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma notiek plānotās dzelzceļa līnijas tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums. Sliežu ceļa „Rail Baltica II” Latvijas posma garums ir 235 km, un būtiski tas, ka sliežu platums būs piemērots Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijām, lai izveidotu Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu. „Rail Baltica II” savienos Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni, šķērsojot arī Ķekavas novadu. Dzelzceļa līnija iecerēta kā divkārša, kas nodrošinās gan pasažieru, gan arī kravu pārvadājumus. Saskaņā ar noslēgto vienošanos dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir attiecīgā valsts, un katra puse līdzfinansē tikai to dzelzceļa būvniecības apjomu, kas atrodas tās teritorijā. Galvenie kopuzņēmuma uzdevumi ir dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas „Aecom Ltd.” 2011. gadā veiktajiem aprēķiniem,  jaunā dzelzceļa līnija  Latvijā izmaksās aptuveni 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. „Rail Baltica II” projekts var pretendēt uz ES līdzfinansējumu līdz pat 85% apjomā.

 

Līdz 2016. gada sākumam notiks „Rail Baltica II” Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte, kuras mērķis ir pamatot un noteikt precīzu plānotās dzelzceļa līnijas novietojumu, tajā skaitā savienojumus ar ostu un lidostu. Trašu iespējamā izvietojuma variantu izvērtēšana notiek, balstoties gan uz tehniskiem un ekonomiskiem, gan vides, juridiskiem un telpiskiem aspektiem. Šādu vērienīgu ilgtermiņa projektu izstrādē katra nianse ir būtiska – nepieciešams pēc iespējas izvairīties no blīvi apdzīvotām vietām, ēkām – dzīvojamām mājām, ražotnēm, kā arī iespējami nestabilām gruntīm un citiem riska objektiem. Dzelzceļa ietekmes zona atkarībā no situācijas dabā var sasniegt pat vienu kilometru – sliedes, būves, atzari, signalizācijas, barošanas sistēmas un cita ar dzelzceļu saistītā infrastruktūra atradīsies 40–60 metru platā joslā, savukārt aizsargjoslas un rezerves teritorijas tiek plānotas piegulošajā teritorijā līdz pat 300 m. Pēc izpētes līdz 2019. gadam paredzēta tehnisko projektu izstrāde, lai 2020.gadā varētu uzsākt būvniecības procesu. Balstoties uz pašreizējo laika grafiku, projekts noslēgsies 2024.gadā.

 

Kas attiecas uz Ķekavas novadu, 2014. gada beigās un 2015. gada sākumā, tiks izvēlēti divi pamattrašu varianti un divi ievadi Rīgā, par kuriem tiks organizēta sabiedriskā apspriešana.

 

Viens no iespējamajiem pamattrases variantiem ieskicēts paralēli autoceļam A4 jeb Tallinas šosejai, šķērsojot Salaspils novadu, Daugavu un Daugmales pagasta teritoriju no ziemeļiem uz dienvidiem atbilstoši Daugmales teritorijas plānojumam, sākot no īpašumiem „Jaunbalgalvji” un „Vilbergi” Daugavas krastā (Daugmales pagastā) līdz īpašumam „Pilskalna mežs”. Tālāk trase turpinās cauri Baldones novadam. Iespējamais atzars, kas šķērso Daugmali austrumu–rietumu virzienā, ir paredzēts kravu pārvadājumiem, ievadam Rīgā uz ostu un lidostu. Ķekavas pagasta teritorijā iespējamais dzelzceļš plānots paralēli autoceļam A5 (Salaspils–Babīte), turpinot iesākto trasi no Daugmales.

 

Kā alternatīva iepriekš minētajam ir pamattrases un kravu pārvadājumu variants no Olaines puses paralēli autoceļam A5, novirzoties Bauskas virzienā paralēli teritorijas plānojumā paredzētam Ķekavas apvedceļam.

 

Lai informētu un noskaidrotu Ķekavas novada iedzīvotāju viedokli, Ķekavas novada pašvaldība rīkos sākotnējo publisko apspriešanu, kurā aicināti piedalīties novada iedzīvotāji un uzņēmēji.

 

“Dzelzceļa izbūve ir ļoti būtisks jautājums ikvienam Ķekavas novada iedzīvotājam. Ja valstij, iespējams, tas ir saimnieciski izdevīgi, tad Ķekavas novadam -  ja netiek paredzēta neviena pieturvieta pasažieriem, dzelzceļš būs tikai apgrūtinājums – iespējams, plānots nojaukt atsevišķas mājas, būs dzirdams vilciena radītais troksnis, to varēs šķērsot tikai tam paredzētajās vietās. Dome šobrīd nesaskata ieguvumus novadam. Bet ko par to domā mūsu novada iedzīvotāji? To, lūk, mēs vēlamies uzklausīt sākotnējā publiskajā apspriešanā. Esiet aktīvi un paudiet savu viedokli par dzelzceļa būvniecības ieceri!,” uzsver Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks. 

 

Sabiedrisko attiecību un

konsultatīvā atbalsta daļa

11.11.2014.

  Drukāt