Iestājoties siltam un saulainam laikam, daudziem iedzīvotājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ  nav rudenī nopļāvuši zāli, rodas nepārvarama vēlme to likvidēt, piešķiļot sērkociņu.   Diemžēl šādas rīcības sekas ir ļoti nopietnas, par kuru draud arī administratīvais sods.

Lai mazinātu kūlas draudus Ķekavas novadā, šobrīd novada teritoriju atkārtoti apseko Reģionālā pašvaldības policija kopā ar Vides un labiekārtošanas daļas speciālistiem, kuri fiksē un sastāda administratīvo pārkāpumu protokolu par  teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumu neievērošanu.

Saskaņā ar  šiem pašvaldības saistošajiem noteikumiem nekustamo īpašumu īpašniekiem, apsaimniekotājiem vai nomniekiem nekustamā īpašuma teritorijā jāveic teritorijas sakopšana, zāles nopļaušana (zāles garums pilsētās un ciematu teritorijās nedrīkst pārsniegt 20 cm, izņemot lauksaimniecības zemes ciemu teritorijās), publiskā lietošanā esošu apstādījumu uzturēšana, nepieļaujot būvgružu un atkritumu uzkrāšanos.

Lai novērstu kūlas dedzināšanu saknē, policijas darbinieki un vides speciālisti atkārtoti uzsver zemes īpašnieku un uzturētāju atbildību – pērnā zāle nebūs jādedzina, ja tiks nodrošināta tās regulāra pļaušana. 2014. gada dati liecina, ka  par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos (LAPK 51.p.2.d.) Ķekavas novadā sastādīti 103 administratīvā pārkāpuma protokoli. Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, naudas sods fiziskajām personām ir no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām — no 700 līdz 2900 eiro.

Par uguns bīstamību runāts daudz, tomēr joprojām saskaramies ar vieglprātīgu attieksmi pret šo jautājumu. Lēmums nodedzināt pērno zāli var būt cēlonis tādām nelaimēm kā ēku vai mežu ugunsgrēkiem. Uguns no nelielas teritorijas saules un vēja ietekmē var izplatīties neprognozējamā ātrumā un virzienā.

Pagājušā gada statistika ir baisa, turklāt vairākos no tiem iesaistītās personas guvušas apdegumus vai saindējušās ar dūmiem. Iepriekšējos gados ir pat bijuši gadījumi, kuros cilvēki zaudējuši dzīvību.

 Vēl viens no šādas rīcības negatīvajiem aspektiem ir kaitējums dabai. Aiziet bojā kukaiņi un citas radības, kurām agri pavasarī, lielākoties, tikai sākas attīstības process. Šie kustonīši, lai cik nenozīmīgi sākumā varētu šķist, ir ekosistēmas un barošanas ķēdes būtisks posms. Tāpat uguns skartajās teritorijās nopostīta tiek augu valsts. 

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem šogad jau Latvijā reģistrēti 738 ugunsgrēki, un diemžēl lielākās degšanas platības bijušas Ķekavas novadā, Baložos.

Atgādinām, ka tie īpašnieki, kuriem nav specializētas tehnikas savas zemes sakopšanai un zāles nopļaušanai, var sazināties ar pašvaldības uzņēmumu  - Ķekavas sadzīves servisa centru (tālr. 29259734, Juris Aperāns) par šādu pakalpojumu saņemšanu.

Sabiedrisko attiecību daļa

16.03.2015.