Latvijas Pašvaldību savienības dome trešdien, 22. aprīlī, nolēma iesniegt priekšlikumus jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa pilnveidei, no panāktu, ka valsts nopietnāk uzņemas līdzatbildību par reģionālo attīstību.

Domes sēdē, kurā bija klāt lielākā daļa Latvijas pašvaldību vadītāju, pieņemts lēmums, kurā norādīts – valdība bez ekonomiska un sociāla pamatojuma jau vairākus gadus piedāvā Saeimai samazināt pašvaldību daļu kopbudžetā, līdz ar to pašvaldību funkciju izpildei finanšu nepietiek.

Lai gan jaunais modelis satur atsevišķus pozitīvi vērtējamus elementus, kopumā tas nenodrošina ilgtspējīgu pašvaldību finansēšanu, jo pārkāpj galveno līdz šim atzīto principu – valsts līdzatbildību par reģionālo attīstību,

Turklāt tas tālākā nākotnē, pēc pārejas perioda, daļai pašvaldību pasliktina finansēšanas iespējas.

Dome ar balsu vairākumu uzsver, ka nav pieļaujama steidzamības noteikšana Saeimā iesniegtajam jaunajam modelim.

Savukārt, ņemot piedāvāto modeli par pamatu, jānovērš tā galvenie trūkumi, piemēram, tas nenovērš valdības iespēju samazināt pašvaldību daļu valsts kopbudžetā, tādējādi būtiski samazinot pašvaldību lomu. Daļai pašvaldību netiek nodrošināts funkciju izpildei nepieciešamais minimālais finansējums, bet pašvaldībām, kurām ir lielāki nodokļu ieņēmumi, pārāk daudz finanšu līdzekļu tiek atņemts.

Modeļa raksturojums

Būtiski arī, ka pretēji valsts demogrāfijas politikai, tiek samazināta bērnu un jauniešu īpatsvara ietekme uz pašvaldību ieņēmumiem.

Pamatojoties uz domes lēmumu, LPS parlamentā iesniegs virkni priekšlikumu jaunajam modelim un iestāsies par šo priekšlikumu iestrādāšanu.

Daži no priekšlikumiem ir:

·         nodrošināt, ka pašvaldību patstāvīgie ieņēmumi aug vismaz proporcionāli bruto darba algas pieaugumam valstī;

·         nodrošināt izlīdzināto ieņēmumu minimumu vismaz 90% apmērā no vērtētajiem ieņēmumiem uz nosacīto iedzīvotāju katrai pašvaldībai;

·         nodrošināt, ka izlīdzināšanas rezultātā pašvaldības no pašu ieņēmumiem nezaudē vairāk kā 20%;

·         valsts budžeta vispārējo dotāciju izlīdzināšanas fondam noteikt aprēķinu ceļā un paredzēt iepriekš minēto trūkumu novēršanai.;

·         atkārtoti izvērtēt piedāvāto kritēriju svara ietekmi uz pašvaldībām, kā arī iespēju ievest attālumu līdz Rīgai kā papildus kritēriju;

·         sākotnējo valsts budžeta dotāciju izlīdzināšanas fondā nesamazināt un turpmāk to palielināt vismaz proporcionāli valsts budžeta ieņēmumu pieaugumam;

·         pārejas periodam nepieciešamo izlīdzināšanas trešās kārtas finansējumu iegūt no valsts dotācijas, nevis atņemot to pašvaldībām.

Atsevišķā dokumentā nosūtām LPS veikto analīzi par Finanšu ministrijas piedāvātā modeļa ietekmi uz pašvaldību budžetiem un kartes ar sīkāku paskaidrojumu.

Maija Pētermane
Latvijas Pašvaldību savienība
04.22.2015.