Lielā pavasara talka šogad nu jau pagātnē. Daudz zilo maisu un to mantu, kas tajos neietilpa, nogādāts tur, kur tiem jābūt. Prieks, ka gadu no gada talcinieku skaits nemazinās, bet aktivitāte palielinās. Vēl lielāks prieks, ka šogad talkas dienā ne vien vāca atkritumus mežā, ceļmalās un citās sabiedriskās vietās, bet Baložu iedzīvotāji, pēc savas iniciatīvas, stādīja košumkrūmus un kokus savu māju pagalmos un ielas malās. Tādējādi pilsēta kļūst zaļāka un veco, savu laiku „nodzīvojušo” vietā rodas jauni koki un krūmi.
Aktivitāte ir apsveicama lieta, bet nevar to pārvērst par pilnīgu pašdarbību, jo Ķekavas novada domes Saistošajos noteikumos Nr.12/2012 (p. 8) teikts: „Īpašumam piegulošā publiskā lietošanā esošā teritorijā un publiskā lietošanā esošos apstādījumos jaunus stādījumus vai zemes apstrādes darbus drīkst veikt, saskaņojot to ar Ķekavas novada pašvaldības Vides un labiekārtošanas daļas teritorijas labiekārtošanas speciālistu, iepriekš iesniedzot iesniegumu ar pievienotu skici”.
Kāpēc tāda prasība? Stādītājs, labu gribēdams, nezinādams teritorijas plānojumu vai komunikāciju izvietojumu, iestāda, savuprāt, tīkamāko kokaugu sugu tobrīd brīvajā laukumā, nerēķinoties ar sugas piemērotību šīs vietas augšanas apstākļiem un vizuālo saderību ar blakus augošām kokaugu sugām. Vairākkārt, piemēram, Uzvaras prospektā, iestādīts nekvalitatīvs stādāmais materiāls – stadiāli veci mežeņi no pameža, kam nav pieaugumu pārstādītiem saulainā vietā. Stādījums nīkuļo, nereti arī iznīkst. Rezultātā nelietderīgi patērēti darba, laika un, dažreiz, arī finanšu resursi. Bieži vērojama nepieļaujama prakse kad iedzīvotāji košumkrūmus, lai aizsargātu īpašumu no putekļiem un trokšņa stāda aiz sava īpašuma žoga pašvaldības teritorijā (Purva, Bērtuļa, Benedikta, Meteņu un citās ielās), nevis žoga iekšpusē.
Kā pozitīvs piemērs jāmin Titurgas ielas 6 mājas iedzīvotājs Ivars Zapoļskis, kurš pēc saskaņošanas ar pašvaldību, pie mājas talkas laikā kopā ar iedzīvotājiem iestādīja no kokaudzētavas iegūtus kvalitatīvus košumkrūmus.
Apsekojot Baložu mežu vairākas nedēļas pēc Lielās talkas redzams, ka talcinieku sakoptās vietas no jauna piedrazotas ar plastmasas, skārda un stikla pudelēm, cigarešu paciņām un citiem sadzīves atkritumiem. To var teikt par Kalnu ielas 7 un Baložu ielas 33 mežu.
Izplatīta prakse savā dārzā sagrābtās lapas, bojātos ābolus, puķu un vīteņaugu stublājus, pat nesadegušās kurināmā ogles, aiznest uz mežu vai samest tuvējā grāvī. Pretī īpašumiem Rīgas iela 3 un 7 pat iemītas taciņas uz mežā izveidotām atkritumu – kompostu kaudzēm netālu no veloceliņa. Arī Pakavu ielā nopļautā zāle tiek vesta uz neapbūvēto kaimiņa īpašumu. Pastāv uzskats, ja neesmu pieķerts, tad neesmu vainīgs. Tomēr pierādījumiem var kalpot dārzā augošo koku sugu lapas, attiecīgu košumkrūmu un puķu stublāji zari u.c.
Aiz Rīgas ielas Nr. 13; 11; 9 u.c. māju žogiem veidojas nevajadzīgo mantu un lietu izgāztuves mežā Ezeru ielā 7. Domāju, ka no tur izmesto mantu attēliem fotomāksliniece Velga Kūkuma varētu izveidot interesantu izstādi.
Atgādinu, ka publiskā lietošanā esošās teritorijās aizliegts piestiprināt kokiem auklas, uzrakstus, naglas, žāvēt veļu koku zaros, iegūt sulas, bojāt koku mizu (Saistošo noteikumu Nr.12/2012 p. 9.1).
Vēlos sagaidīt lielāku aktivitāti un ieinteresētību no Pašvaldības policijas pārkāpumu atklāšanā un kārtības uzturēšanā.
Aicinu Baložu pilsētas iedzīvotājus redzēt ne tikai sava īpašuma teritoriju , bet raudzīties uz pilsētu kā uz savu dzīvesvietu ne kā guļamrajonu.
Uzturēsim tīrus pilsētas apstādījumus un tuvējo mežu!
Daini Bērziņš
Mežkopības un teritorijas labiekārtošanas speciālists