Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir sarūgtināta, ka Saeimas deputāti nav ņēmuši vērā pašvaldību iebildumus un ieteikumus par jauno finanšu izlīdzināšanas likumu un pauž bažas, ka ceturtdien apstiprinātais likums nebūs ilgtspējīgs.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atgādina, ka šopavasar LPS gan Saeimas komisijas sēdēs, gan arī citos diskusiju formātos ir skaidri norādījusi uz likuma vājajām vietām un trūkumiem. Piemēram - ja kādā pašvaldībā strauji samazināsies ieņēmumi, tad, atšķirībā no vecā likuma, jaunais nespēs ieņēmumu kritumu amortizēt. Tāpat tas neaizsargā pašvaldības ar maziem ieņēmumiem. Savukārt tām vietvarām, kas strādā un rēķinās ar savu ekonomisko attīstību, 60 % ieņēmumu atņems, lai ieliktu “kopējā katlā”.

Likumi, kurus pieņemot nav ņemtas vērā visu grupu intereses, ilgtermiņā nedarbojas. Visticamāk jau šī paša sasaukuma Saeimai vai vēlākais nākamajam sasaukumam pie šī jautājuma būs vēl jāatgriežas.

"Agri vai vēlu problēmas parādīsies, un deputātiem nekas cits neatliks, kā tās labot", pauž A. Jaunsleinis un uzsver, ka atbildība par pašvaldību finanšu sistēmu tagad gulsies uz lēmuma pieņēmēju pleciem.

Atgādinām, ka LPS, atbilstoši 2015. gada 22. aprīļa domes sēdes lēmumam iesniedza Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vairākus priekšlikumus likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” pilnveidošanai:

• Par pašvaldību vērtēto ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā;
• Pašvaldību finansiālo aizsardzību gadījumā, kad samazinās pašvaldības ieņēmumi no tās darbības neatkarīgu apstākļu rezultātā;
• Par pašvaldību ieinteresētības saglabāšanu nodokļu ieņēmumu pieaugumā; par pārejas periodā nepieciešamā papildu finansējuma nodrošināšanu no valsts budžeta dotācijas līdzekļiem.

LPS pauž bažas, ka, neņemot vērā LPS domes sēdē ierosinātos un atbalstītos priekšlikumus, nākotnē netiks nodrošināta likuma ilgtspējība.

“Ja jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa ieviešanas gadā šķietamu līdzsvaru nodrošinās pašvaldību savstarpējo līdzekļu papildu pārdale, tad jau 2017. gadā, ja valdība būtiski nepalielinās kopējos pašvaldību resursus un vairs nedarbosies pārejas perioda nosacījumi, virknei pašvaldību būs problēmas sastādīt politiski un sociāli pieņemamus pašvaldību budžetus,” uzsver LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis paredz no esošā atšķirīgus izlīdzināšanas principus, tādēļ modeļa maiņa radīs lielākas vai mazākas izmaiņas pašvaldību ieņēmumos.

Ar piemēriem un aprēķiniem, kā tas ietekmēs pašvaldību budžetus var iepazīties LPS mājaslapā: http://www.lps.lv/?task=view&article_id=4808.

Informāciju sagatavoja:

Maija Pētermane,

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

04.06.2015.