Ķekavas mērs aicina Valsts prezidentu neizsludināt jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu
Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks šodien, 12. jūnijā, nosūtījis vēstuli Latvijas Valsts prezidenta kancelejai, aicinot Valsts prezidentu neizsludināt jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, vienlaicīgi mudinot izstrādāt citu, kas dotu vienlīdzīgas attīstības iespējas arī Ķekavas novadam.
Ķekavas novada pašvaldība ir viena no 13 pašvaldībām, kas veic iemaksas izlīdzināšanas fondā, un jaunais iemaksu aprēķināšanas modelis paredz, ka Ķekavas novada pašvaldības iemaksas izlīdzināšanas fondā būtiski palielināsies – aptuveni par vienu miljonu euro un sasniegs gandrīz trīs miljonus euro gadā, kas būtiski pasliktinās Ķekavas novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Tajā pašā laikā it kā piešķirtā ES fondu nauda „pārlec” pāri Pierīgas novadiem, piemēram, saskaņā ar kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā pasākumam "Tūrisma aktivitāšu veicināšana" pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija, izņemot novadus, kas robežojas ar Rīgas pilsētas teritoriju. Ķekavas novads nav arī reģiona attīstības centrs, nav piejūra un nav pierobeža, kuri saņems īpašu labvēlību ES fondu piešķiršanas ziņā jaunajā finanšu plānošanas periodā 2014.-2020.g.
Sakarā ar valsts un ES fondu finansējumu nepieejamību pašvaldībai savu likumā noteikto funkciju pildīšanai ir nepieciešams ņemt kredītu, lai tuvākajā laika periodā 2015.-2017.gadā realizētu tādus projektus, kā:
- Ķekavas sākumskolas 3.kārtas būvniecība (izmaksas – 7,5 miljoni euro);
- ūdenssaimniecības attīstība Ķekavas novadā (ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums, kopējās izmaksas – 4,5 miljoni euro);
- Pļavniekkalna sākumskolas pārbūve Katlakalnā (izmaksas – 1,5 miljoni euro);
- Rāmavas ielas pārbūve Rāmavā (izmaksas – 2,2 miljoni euro);
- galveno pašvaldības ceļu pārbūve uzņēmējdarbības attīstības zonās (izmaksas – 1,9 miljoni euro);
- Nākotnes ielas un Dienvidu ielas pārbūve Ķekavā (izmaksas – 1,5 miljoni euro);
- Rīgas ielas pārbūve Baložos (izmaksas – 0,4 miljoni euro);
- bijušās Ķekavas sākumskolas ēkas pārbūve mākslas skolas vajadzībām - (izmaksas – 1,5 miljoni euro);
- multifunkcionāla jauniešu centra izbūve Ķekavā (izmaksas – 0,6 miljoni euro);
- stadiona būvniecība Ķekavā (izmaksas – 1,6 miljoni euro);
- sporta laukuma izbūve pie Baložu vidusskolas (izmaksas – 0,7 miljoni euro).
Turklāt tie ir tikai daži no projektiem, kas iekļauti Ķekavas novada pašvaldības Investīciju plānā 2015-2017.gadam un kuru realizēšana vairs nebūs iespējama, pieaugot iemaksu slogam Izlīdzināšanas fondā.
Jaunais modelis arī nekādā veidā neveicinās uzņēmējdarbības attīstību Ķekavas novadā. Jau pašlaik valsts (likumdošana) neļauj pašvaldībām pelnīt, dibināt uzņēmumus, veicināt tiešā veidā uzņēmējdarbību, un līdz ar jaunā izlīdzināšanas modeļa pieņemšanu visi papildus iegūtie nodokļu ieņēmumi tiks novirzīti iemaksām izlīdzināšanas fondā. Jaunā modeļa faktiskais rezultāts būs tāds, ka Pierīgas novadi attīstības ziņā tiks mākslīgi bremzēti, un, ja cilvēkiem dzīve šķita pievilcīga vismaz Pierīgas novados, tad nākotnē infrastruktūras sakārtošana un uzlabošana būs apgrūtināta.
Pašlaik Pierīgas novadi ir vienīgie, kur vērojama pozitīva demogrāfiskā situācija (nevis uz migrācijas rēķina, bet patiešām ir vairāk dzimušo nekā mirušo), un līdz ar to ir vajadzība pēc kvalitatīvas izglītības visu vecumu iedzīvotājiem.
Ķekavas novada pašvaldība jau pašlaik pusi no budžeta tērē izglītības vajadzībām. Specifiski attiecībā uz pirmsskolas izglītību, kas jānodrošina jau sākot no 1,5 gadu vecuma, Ķekavas novada pašvaldība realizē auklīšu programmu un veic līdzmaksājumu privātajos bērnudārzos, kas kopā izmaksā aptuveni 1,4 miljonus euro gadā, līdz ar ko visiem bērniem no 1,5 gadu vecuma ir pieejams viens no pašvaldības pakalpojumiem – pašvaldības bērnudārzs, apmaksātas auklītes pakalpojumi, pašvaldības un valsts līdzmaksājums privātajā bērnudārzā.
Finanšu ministrija (FM) plāno, ka ar nākamo gadu vairs nebūs valsts finansējums bērnam, kurš netiek pašvaldības dārziņā un tāpēc dodas uz privāto dārziņu, līdz ar ko Ķekavas novada pašvaldības izdevumi auklīšu programmai un līdzmaksājumiem privātajos bērnudārzos pieaugs līdz aptuveni diviem miljoniem euro gadā. FM parlamentārais sekretārs A.Ašeradens arī uzskata, ka normatīvajos aktos būtu jāparedz pienākums pašvaldībām nodrošināt līdzfinansējumu privātā bērnudārza apmeklēšanai, ja tās nespēj piedāvāt vietu savos bērnudārzos, bez nepieciešamā finansējuma piešķiršanas no valsts, bet tajā pašā laikā FM plāno arī vairāk ieturēt no pašvaldības budžeta izlīdzināšanas fondam.
Ķekavas novada pašvaldības 2016. kgada budžetā ir plānots paredzēt aptuveni 2,5 miljonus euro attīstības projektu realizācijai (jaunu izglītības, kultūras, sporta, infrastruktūras būvju būvniecībai vai esošo būvju rekonstrukcijai), ko līdzīgā apjomā ir plānots paredzēt arī 2017.gada budžetā, tomēr, ņemot vērā ar jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu uzliktās papildus iemaksas Izlīdzināšanas fondā (aptuveni viens miljons euro gadā), papildus paredzamos pašvaldības izdevumus auklīšu programmai un līdzmaksājumiem privātajos bērnudārzos (aptuveni 0,6 miljoni euro gadā), kā arī valsts plānoto pedagogu algu paaugstinājuma modeli, kurā Ķekavas novada pašvaldībai būtu jāatvēl papildus finansējums aptuveni viens miljons euro gadā, secināms, ka Ķekavas novada pašvaldība 2017.gadā un turpmākajos gados nevarēs realizēt nevienu attīstības projektu, turklāt pašvaldībai var rasties problēmas ar aktuālo attīstības projektu realizāciju un pabeigto attīstības projektu finansēšanu, ja tiks izsludināts jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums ar pašlaik piedāvāto pašvaldību finanšu izlīdzināšanas veidu.
Sabiedrisko attiecību daļa
12.06.2015.