Kā piektdien LNT raidījumā "900 sekundes" apliecināja "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, Ķekavas novada dome pret grandiozo projektu savu nostāju ir mainījusi, taču Mārupē diskusijas par trases novietojumu turpinās.

"Ķekavas novada dome ir mainījusi savu nostāju. Mēs esam konstruktīvā dialoga procesā. Ķekavas novadā mums ir izdevies izvairīties no trīs māju šķērsošanas, esam savietojuši dzelzceļu kopā ar autoceļu sadarbībā ar "Latvijas Valsts ceļiem". Tāpat kopā risinām jautājumu par nākotnes stacijas un loģistikas centra izveidi līnijas tuvumā," sacīja N. Balgalis, piebilstot, ka tagad novada dome "Rail Baltica" projektā saredz arī savus ieguvumus.

Savukārt Mārupē, pēc "RB Latvija" pārstāvja teiktā, diskusijas par labāko trases novietojumu vēl turpinās. Pagaidām gan pašvaldība pret plānoto maršrutu novada teritorijā tikai iebilst, taču, visticamāk, septembrī mārupiešiem tikšot piedāvāts optimāls risinājums, kā ātrvilciens varētu braukt cauri novada teritorijai uz lidostu "Rīga".

"Mārupē diskusijas turpinās. Esam darba procesā. Strādājam kopā ar pašvaldību, kura jau arī savā jūnija domes sēdē ir pieņēmusi lēmumus par iespējamiem trases variantiem. Iebildēm par trases novietojumu mums ir risinājumi, kurus pašvaldībai prezentēsim jau septembrī. Šie risinājumi tiks izstrādāti, balstoties uz mārupiešu iesniegtajiem priekšlikumiem," teica N. Balgalis.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka pārējās pašvaldībās, caur kurām ieplānots "Rail Baltica" maršruts, situācija ir krietni labāka. Un, pateicoties iedzīvotāju un pašvaldību izveidotām darba grupām, vairākos novados, tostarp Sējā un Baldonē, ir izdevies atrast jaunus risinājumus labākam trases novietojumam.
 

Tāpat N. Balgalis atzīmēja, ka "Rail Baltica" ir Eiropas Savienības prioritārais projekts un šobrīd Latvijas valsts uzdevums ir laikus pabeigt trases izpēti, lai nekavētu tā tālāku virzību un varētu saņemt Eiropas Savienības piešķirto līdzfinansējumu šim projektam.

Kā zināms, projekta "Rail Baltica" Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, ko veic pilnsabiedrība "RB Latvija", norit kopš pagājušā gada. Februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā neiztika bez vētrainām diskusijām.

Savukārt šobrīd līdz rudenim turpinās "Rail Baltica" projekta izpēte, pašvaldībās tiks izstrādāti lokālplānojumi, tiks veidoti tehniskie risinājumi (pārvadi, divlīmeņu autoceļu un "veco" sliežu ceļu šķērsojumi, zvēru pārejas, energoapgādes risinājumi u. c.). Turklāt Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas strādā pie Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma – vairāk nekā 50 ekspertu līdz augustam vērtē "Rail Baltica" ietekmi uz ainavu, bioloģisko daudzveidību, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, cilvēka drošību un veselību, kā arī citus aspektus.

Plānots, ka šā gada septembrī vai oktobrī lokālplānojuma projekti jeb "Rail Baltica" sliežu ceļu galīgais variants 15 pašvaldībās sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs tiks pārrunāts vēlreiz.

Iepriekš veiktās izpētes rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.

Apriņķis.lv