Kā liecina CSDD apkopotie dati, oktobrī, novembrī un decembrī bojā iet tikpat daudz cilvēku, cik gada pirmajos deviņos “gaišajos” mēnešos. Šajā oktobrī jau ir 7 bojā gājušie gājēji, kas nozīmē, ka katru trešo dienu uz Latvijas ceļiem iet bojā gājējs. Turklāt katru dienu tiek savainoti pāris gājēji un/vai velosipēdisti.

Šā gada pirmajos deviņos  mēnešos visā Latvijā notikuši 752 ceļi satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gājēji - 621 gājējs ticis ievainots, bet 32 gājuši bojā. Salīdzinoši pērn šajā pat laikā bojā gājuši 43 gājēji.

Autovadītājs gājēju bez gaismu atstarojošas vestes uz ceļa pamana tikai 25 – 40 metru attālumā. Ja vadītājs brauc ar ātrumu 90 km/h, šo ceļa posmu viņš paveic 1–2 sekundēs, kas ir pārāk mazs laika sprīdis, lai reaģētu un apbrauktu gājēju. Atstarotāja atspīdināto gaismu autovadītājs pamana 140 metru attālumā, ja transportlīdzeklis brauc ar iedegtiem tuvās gaismas lukturiem, bet 400 metru attālumā – ja iedegti tālās gaismas lukturi. Atstarojošās vestes cilvēku padara 5–10 reizes pamanāmāku, kas ļauj autovadītājam gājēju pamanīt un nepieciešamības gadījumā nobremzēt un apbraukt.

Atgādinām, ka Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 19. punkts nosaka, ka  diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi vai nomali, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

Par šādu pārkāpumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.23 panta otrajā daļā paredzēta atbildība, proti, par gājējiem noteikto pienākumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu gājējam 7 - 30 eiro.

Sabiedrisko attiecību daļa

27.10.2015.