Reti kurš Titurgas iedzīvotājs netika sastapis pirms neilga laika pie Baložu pārvaldes klīstošo lapsu. Dzīvnieciņš pilsētā klejoja vairākus mēnešus un bija tā pieradis pie cilvēkiem un vides, ka piesaistīja uzmanību.

Dzīvnieku patversmē “Mežavairogi” tika saņemti daudzi zvani sakarā ar šo konkrēto lapsu, taču, kā skaidro patversmes vadītāja Danuta Priede, ja savvaļas dzīvnieks ir bez manāmiem savainojumiem vai defektiem, ja tā kažoks ir kupls un veselīgs, tad patversmes darbiniekiem nav pamata dzīvnieku ķert.

Gandrīz pusi Ķekavas novada teritorijas klāj meži, un nav nekas neparasts tajā, ka meža zvēri, kā, piemēram, lapsas, jenotsuņi, stirnas, mežacūkas, zaķi un pat aļņi laiku pa laikam ieklīst cilvēku apdzīvotajās teritorijās. Faktiski liela daļa ciematu – Titurga, Plakanciems, Dzērumi, Daugmale, Lapenieki, Krogsils un arī Baložu pilsēta - atrodas mežā, kas ir dzīvnieku mājas, kurās ir iemitinājies cilvēks, nevis otrādi. Tas nenozīmē, ka dzīvniekiem savas mājas ir jāpamet, tas nozīmē, ka gan vieniem, gan otriem jāiemācās pielāgoties videi.

Kā rīkoties, lai meža dzīvnieki nenāktu pagalmā?

Vispirms jāsaprot, ka savvaļas dzīvniekus nevajadzētu pie mājām barot – kur ir ēdiens, tur būs arī dzīvnieki.

Otrs – jāuztur kārtība piemājas teritorijā – komposta un atkritumu glabāšanas un mājdzīvnieku, piemēram, suņu barošanas vietās, ja tās atrodas ārā. Mājdzīvnieku ēdienam nevajadzētu būt pieejamam savvaļas dzīvniekiem.

Tāpat nav ieteicams teritorijā glabāt zaru čupas, jo tajās var iemitināties kā eži, tā arī čūskas un lapsas.

Vairākās vietās Ķekavas novadā ir izvietotas bezsaimnieku kaķu barošanas vietas ar nolūku, lai kaķi netiktu baroti, kur pagadās. Arī šīs vietas varētu būt vilinošas meža zvēriem.

Gadījumā ar Titurgas lapsu tieši kaķu barošanas vietā pie Baložu pārvaldes, kas, starp citu, ir patvaļīgi ierīkota, pieejamais ēdiens pievilināja dzīvnieciņu. Vēlāk tuvākajā apkārtnē sāka pazust kaķi, kas varētu būt bijis lapsas medījums. Dzīvnieciņš bija tiktāl pieradis pie pilsētas vides, ka nebaidījās nākt pat kāpņu telpās. Galu galā “Mežavairogu” darbinieki lapsu noķēra, bet, tā kā savvaļas dzīvnieku būrī turēt nav iespējams, to nācās eitanazēt.

Kā rīkoties, ja pamanāt savvaļas dzīvnieku pilsētā?

Pirmkārt, nepieciešams novērtēt, vai dzīvnieks nav savainots vai slims, jo citādi visbiežāk meža zvēri izvairās nākt pie cilvēkiem. Visizplatītākā slimība, kuru pārnēsā tieši lapsas ir kašķis, un tā ir bīstama kā mājdzīvniekiem, tā arī cilvēkiem. Kašķa ērcīte ādā veido tuneļus, kuros savukārt var ieviesties citas infekcijas. Par kašķi liecina nevesels kažoks un kraupaina āda.

Ja dzīvnieks neizskatās vesels, par to jāziņo Reģionālajai pašvaldības policijas dežūrdaļai pa tālruni 67937102, kas tālāk dod uzdevumu dzīvnieku patversmei “Mežavairogi”, kas slimos meža iemītniekus izķer un eitanazē.

Kas attiecas uz trakumsērgu – šobrīd Latvijas teritorijā tās praktiski nav. Pēdējo reizi trakumsērga konstatēta pirms 3 gadiem dažiem dzīvniekiem, kuri turklāt bijuši mājdzīvnieki. Meža dzīvniekus pret trakumsērgu vakcinē, no gaisa izmetot vakcīnas mežā. Tomēr, neraugoties uz to, kaķi, suņi un mājas seski joprojām ir obligāti jāvakcinē to saimniekiem.

Sabiedrisko attiecību daļa

11.01.2016.