Kā izsaukt ātro palīdzību?

Kā izsaukt „ātro palīdzību”?

113 - vienotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta tālrunis. Sazvanāms gan no mobilajiem, gan fiksētajiem tālruņiem.
112 - glābšanas dienesta tālrunis. Pa šo tālruni var izsaukt arī ugunsdzēsējus un policiju, jo tas savieno ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, bet dispečere operatīvi savieno ar neatliekamo medicīnisko palīdzību. Sazvanāms gan no mobilajiem, gan fiksētajiem tālruņiem.
03 - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, bet sazvanāms tikai no fiksētajiem tālruņiem!
Pa šiem tālruņiem var iegūt arī informāciju no „ātrās palīdzības”dispečera, kurš ieteiks kā rīkoties šajā konkrētajā gadījumā – vērsties pie sava ģimenes ārsta, apmeklēt tuvāko dežūrārstu vai doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Arī pats zvanītājs var pie dispečera painteresēties par citām alternatīvām.
Plašāka informācija par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu: www.nmpd.gov.lv
Saukt "ātro palīdzību" vai doties pie ģimenes ārsta?
Jebkurā veselības pasliktināšanās gadījumā cilvēkam būtu jāvēršas pie ārsta. Tomēr ir brīži, kad veselība negaidīti apmet kūleni un palīdzēt sākotnējā stāvokļa atgūšanā var tikai kvalificēts neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) mediķis. Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta palīdzība jālūdz gadījumos,
 kad ir pēkšņa veselības stāvokļa pasliktināšanās:
 
·        Pēkšņa saslimšana, trauma, nelaimes gadījums.
·        Pēkšņi sirdsdarbības traucējumi, sāpes sirds apvidū, auksti sviedri, samaņas zudums.
·        Pēkšņs elpas trūkums, smakšanas lēkmes vai aizdusa.
·        Pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums.
·        Pēkšņas sāpes vēderā, saindēšanās, vemšana, intensīva caureja.
·        Pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi.
·        Pēkšņi psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums.
·        Pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai urinācijas traucējumi.
·        Dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana un alerģiskas reakcijas.
·        Dzemdētājas nogādāšanai uz dzemdību nodaļu.
Kādos gadījumos par izsaukumu jāmaksā?
2010. gada 26. janvārī stājās spēkā Ministru Kabineta apstiprinātie „Noteikumi par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”. Tie nosaka maksas apmēru par pakalpojumiem, kurus sniedz dienests, bet kuri netiek apmaksāti no valsts līdzekļiem.

Valdības apstiprinātais cenrādis ietver visus maksas pakalpojumus to funkciju nodrošināšanai, ko valsts neapmaksā, tai skaitā par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu masu pasākumos, par operatīvā transporta izmantošanu pēc slimnīcu pieprasījuma, par apmācību kursu organizēšanu ārstniecības personām u.c.

Maksas pakalpojums ir arī tie izsaukumi, kuri ir ģimenes ārstu, dežūrārstu, citu ārstniecības iestāžu vai sociālo dienestu kompetencē, bet kurus pēc pacienta izvēles nodrošina NMP brigāžu mediķi. Uz šādiem izsaukumiem izbrauc pamatā ārsta palīgu brigādes un maksa par izsaukumu ir Ls 28,21

Kā izvērtēt izsaukuma steidzamību un zināt, vai nebūs jāmaksā par to?
NMP dienests apzinās, ka cilvēks bez medicīniskas izglītības daudzos gadījumos nespēj pats objektīvi izvērtēt savu veselības stāvokli. Pacientam vai cietušajam nav jāpieņem lēmums par savas veselības vai dzīvības apdraudējumu un palīdzības saņemšanas steidzamību. NMP dienestā strādā kvalificēti, speciāli apmācīti mediķi un katru izsaukumu izvērtē pēc ļoti stingriem kritērijiem, lai atpazītu situācijas, kas ir bīstamas pacienta dzīvībai vai veselībai. Kā jau minēts, par šādiem izsaukumiem pacientam nav jāmaksā.

Ja izsaukums nebūs steidzams, izsaukuma pieteicējs tiks informēts par iespēju saņemt vajadzīgo palīdzību citās iestādēs. Ja pēc zvanītāja teiktā neklātienē arī dienesta mediķiem nav iespējams noskaidrot bīstamību pacienta veselībai, vismazāko šaubu gadījumā brigāde dosies uz izsaukuma vietu, lai sniegtu medicīnisko palīdzību.

Maksu var piemērot tad, ja mediķiem izsaukumu pieņemot būs pilnīga pārliecība, ka nav apdraudējuma pacienta veselībai vai dzīvībai un izsaukums nav NMP dienesta kompetencē. Tādā gadījumā dienesta mediķi jau izsaukuma pieteikšanas laikā pa telefonu informēs gan par to, ka šis būs maksas pakalpojums, gan arī par pakalpojuma cenu. Un izsaukuma pieteicējam būs iespēja izvēlēties šo NMP dienesta maksas pakalpojumu vai saņemt ģimenes ārsta palīdzību, vērsties pie tuvākā dežūrārsta vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Jāatzīst gan, ka ik dienu NMP dienests saņem pietiekami daudz zvanu par situācijām, kuras nav dienesta, bet gan citu iestāžu kompetencē. Tādēļ dienests aicina iedzīvotājus lielāku vērību pievērst savai veselībai. Atgādinām, ka ikvienam pie sava ģimenes ārsta savlaicīgi būtu jānoskaidro, kur un kādos gadījumos saņemt palīdzību ārpus ģimenes ārsta darba laika, tai skaitā noskaidrot ģimenes ārsta „akūtās” stundas, telefonstundas, tuvākos dežūrārstus u.c. Lai izvairītos no slimību paasinājumiem, pacientiem ar hroniskām saslimšanām vajadzētu precīzi ievērot ārsta noteikto terapiju un savlaicīgi iegādāties ikdienā lietojamos medikamentus. Ieteicams ar ģimenes ārstu arī pārrunāt, kādus medikamentus dažādām akūtām situācijām paredzēt mājas aptieciņā.

Papildu informāciju par ģimenes ārstiem, dežūrārstiem un slimnīcu uzņemšanas nodaļām var uzzināt piezvanot darba dienā uz Veselības norēķinu centra bezmaksas informatīvo tālruni 8000 1234 vai meklējot Nacionālā veselības dienesta vai Veselības ministrijas mājas lapās.
!Taču jāatceras, ka „ātrās palīdzības” mediķi neizraksta medikamentu receptes, neizsniedz darba nespējas lapas, kā arī to rīcībā nav medikamentu, izņemot tos, kuri nepieciešami tūlītējai palīdzības sniegšanai.
 LR Veselības ministrija informē, ka nelielu traumu vai vieglu saslimšanu gadījumos iedzīvotājiem, lai saņemtu vajadzīgo palīdzību vai konsultāciju un samazinātu sekundāro neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) izsaukumu skaitu, iespējams:sazināties ar savu ģimenes ārstu (telefonkonsultācijas, apmeklēt ģimenes ārstu akūto pacientu pieņemšanas laikā, pieteikt ģimenes ārsta mājas vizīti);
pašam doties uz tuvāko ārstniecības iestādi (pie dežūrārsta, uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu, slimnīcas uzņemšanas nodaļu);
ārpus ģimenes ārsta darba laika darba dienās no 17.00-8.00, brīvdienās un svētku dienās visu diennakti ir iespēja zvanīt uz Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta izveidoto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 un saņemt kvalificētu mediķa padomu vienkāršāku saslimšanu gadījumos. Zvanot uz minēto tālruni, konsultācijas tiek sniegtas par dažādiem medicīniskiem jautājumiem – kā rīkoties paaugstinātas temperatūras un saaukstēšanās gadījumā, paaugstināta asinsspiediena, vemšanas, caurejas, vēdera, ausu sāpju, dažādu traumu un lūzumu gadījumos, saules (tajā skaitā, solārija) apdegumu gadījumos;
saņemt informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (piemēram, kādus ārstnieciskos pakalpojumus apmaksā valsts, informāciju par pacienta iemaksām un no pacientu iemaksām atbrīvotajām kategorijām u.c.), zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba laikā)vai mājas lapā www.vmnvd.gov.lv
 
 
 
 
 
  Drukāt