Kas ir antibiotikas?

        

Antibiotikas, kas tiek dēvētas arī par antibakteriāliem līdzekļiem, ir medikamenti, kas nonāvē baktērijas vai nomāc to augšanu, tādā veidā ārstējot infekcijas slimības cilvēkiem, dzīvniekiem un dažreiz arī augiem. Antibiotikas ir līdzeklis pret bakteriālām infekcijām (tādām kā pneimokoku pneimonija vai stafilokoku asinīs esošas infekcijas); pretmikrobu līdzekļi, kas ir efektīvi pret vīrusiem un parasti tiek dēvēti par pretvīrusu līdzekļiem (paredzēti, piemēram, pret gripu, HIV un herpes infekcijām).Visas antibiotikas nav iedarbīgas pret visām baktērijām. Ir vairāk nekā 15 dažādas antibiotiku klases, kas atšķiras pēc to ķīmiskās struktūras un iedarbības pret baktērijām. Antibiotikas var būt iedarbīgas pret vienu vai vairākiem dažādiem baktēriju tipiem.
Antibiotiku rezistence (noturība).  
Baktērijas ir antibiotiku rezistentas (noturīgas), kad specifiskās antibiotikas ir zaudējušas spēju nonāvēt baktērijas vai apturēt to augšanu. Dažām baktērijām ir dabīga rezistence pret atsevišķām antibiotikām (iekšēja vai iedzimta rezistence). Nopietna problēma ir , kad dažas baktērijas, kas parasti ir jutīgas pret antibiotikām, ģenētisku pārmaiņu dēļ kļūst rezistentas (noturīgas-iegūtā rezistence). Rezistentas (noturīgas) baktērijas izdzīvo antibiotiku klātbūtnē un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot nāvi. Rezistentu (noturīgu) baktēriju izraisītām infekcijām var būt nepieciešama īpaša ārstēšana, kā arī alternatīvas un daudz dārgākas antibiotikas, iespējams, ar daudz nopietnākām blakusparādībām.
Antibiotiku rezistences (noturības) cēloņi
Kas ir būtiskākais antibiotiku rezistences cēlonis? rodas, notiekot Pārmērīga un neatbilstoša antibiotiku lietošana paātrina antibiotiku rezistentu (noturīgu) baktēriju parādīšanos un izplatīšanos.
                       
                        Kas ir neatbilstoša antibiotiku lietošana?
Kad antibiotikas lieto nepareiza iemesla dēļ, piem., lai ārstētu saaukstēšanos un gripu, ko visbiežāk izraisa vīrusi, un pret tiem antibiotikas NAV iedarbīgas. Šādos gadījumos Jūsu veselība, dzerot antibiotikas, neuzlabosies. Antibiotikas nemazina drudzi vai tādus simptomus kā šķaudīšana!
Ja antibiotikas lieto nepareizisaīsinot to lietošanas laiku, samazinot devu, nelietojot tās pareizā biežumā-ieņemot zāles vienu reizi dienā, nevis divas vai trīs, kā tas ir norādīts, organismā nebūs pietiekams zāļu daudzums, baktērija izdzīvos un kļūs rezistenta (noturīga).
Vienmēr ievērojiet ārsta norādījumus par to, kad un kā lietot antibiotikas!
Kādas slimības izraisa rezistentās (noturīgās) baktērijas?
Rezistentas (noturīgas) baktērijas var izraisīt dažādu veidu infekcijas- urīnceļu infekciju, pneimoniju, ādas infekciju, caureju, asinīs esošu infekciju. Infekcijas atrašanās vieta ir atkarīga no baktērijas un pacienta veselības stāvokļa. Slimnīcu pacientiem ir risks inficēties ar mikroorganismiem, kas nav to slimnīcā atrašanās cēlonis.
Kādēļ antibiotiku rezistence (noturība) ir problēma?
Rezistentu (noturīgu) baktēriju dēļ infekciju ārstēšana ir sarežģīta. Parasti lietotās antibiotikas vairs nav iedarbīgas, un ārstiem ir jāizvēlas citas antibiotikas. Tādēļ pacients pareizu terapiju var saņemt novēloti, un tas var izraisīt komplikācijas, tostarp arī nāvi.
Cik nopietna ir šī problēma?

 
Parādoties jauniem baktēriju celmiem, kas ir rezistenti (noturīgi) vienlaicīgi pret vairākām antibiotikām (multirezistentas baktērijas), situācija pasliktinās. Šādas baktērijas var kļūt rezistentas (noturīgas) pret visām esošajām antibiotikām. Bez antibiotikām varam atgriezties “pirmsantibiotiku laikmetā”, kad tādas medicīniskas procedūras kā orgānu transplantācija, vēža ķīmijterapija, reanimācija un citas procedūras vairs nebūs iespējamas. Bakteriālas slimības izplatītos un nebūtu vairs ārstējamas, tā izraisot nāvi.
Vai problēma laika gaitā ir palielinājusies?

 
Pirms antibiotiku atklāšanas ar bakteriālām slimībām, piemēram, pneimoniju vai pēcoperāciju infekcijām, nomira tūkstošiem cilvēku. Kopš antibiotiku atklāšanas un lietošanas arvien vairāk un vairāk baktēriju, kas iepriekš bija jutīgas, ir kļuvušas rezistentas (noturīgas) un ieguvušas vairākus atšķirīgus veidus cīņai pret antibiotikām. Tā kā pēdējo gadu laikā rezistence palielinās un ir izstrādātas un laistas tirgū tikai dažas jaunas antibiotikas, antibiotiku rezistences problēma šobrīd ir lielākais drauds sabiedrības veselībai.
Ko var darīt, lai atrisinātu problēmu?

 
Antibiotiku efektivitātes saglabāšana ir katra cilvēka pienākums. Atbildīga antibiotiku lietošana var palīdzēt apturēt rezistento (noturīgo) baktēriju attīstību un saglabāt antibiotiku efektivitāti nākamajām paaudzēm. Šā iemesla dēļ ir svarīgi zināt, kad antibiotikas ir jālieto un kā tās lietot atbildīgi. Ikvienam ir būtiska loma, samazinot antibiotiku rezistenci.
                                    Kas jāievēro pacientiem?

* jāievēro ārsta norādījumus, lietojot antibiotikas;
* ja iespējams, jāizvairās no inficēšanās vakcinējoties;
* regulāri jāmazgā savas un bērnu rokas, piemēram, pēc šķaudīšanas vai klepošanas, pirms pieskarties citiem cilvēkiem vai priekšmetiem;

  Drukāt