Saudzēsim veselību aukstā laikā!

Līdz ar aukstā laika iestāšanos, mediķi atgādina, nepiemērots apģērbs, kā arī atrašanās ārā alkohola reibumā, var izraisīt ķermeņa daļu apsaldējumus vai visa ķermeņa atdzišanu (hipotermiju).

Atdzišana var iestāties, ja būtiski pazeminās ķermeņa temperatūra, ilgstoši atrodoties aukstumā ārā. Hipotermijas attīstību var veicināt arī dažādas saslimšanas-cukura diabēts, centrālās nervu sistēmas bojājumi, traumas u.c. Drebuļi ir pirmā pazīme, kas liecina par to, ka ķermenis zaudē siltumu un ir nepieciešams doties iekštelpās sasildīties.

Dodoties ārā jāatceras, ka gan pieaugušajiem, gan bērniem vajadzētu valkāt siltus apavus un zeķes, cepuri, šalli. Jāvalkā dūraiņi, jo tie silda labāk kā pirkstainie cimdi, jāizvēlas mitrumu necaurlaidīgas drēbes, kuras saglabā siltumu. Jāuzvelk vairākas drēbju kārtas, kas nav cieši pieguļošas ķermenim, ļaujot asinsritei brīvi cirkulēt. Vilnas, zīda vai polipropilēna audumi ķermeņa siltumu saglabās labāk nekā kokvilna. Jāvelk apģērbs, kas neierobežo kustības.

Īpašu uzmanību jāpievērš perifērajām ķermeņa daļām, kurās ir palēnināta asinsrite-degunam, roku un kāju pirkstiem, ausīm. Svarīgi, lai tie būtu apsegti, jo tos visātrāk var apsaldēt. Vecākiem cilvēkiem un smēķētājiem šis risks ir vēl lielāks, jo viņiem ir palēnināta asinsrite. Svarīgi, lai kājās būtu atbilstoša izmēra, silti, sezonai atbilstoši apavi. Ja apavi ir pārāk šauri un pieguļoši, tiek saspiesti audi un vēl vairāk apgrūtināta asinsrite.

Aukstam laikam nepiemērotus apavus bieži izvēlas jaunieši, sala laikā valkājot sporta apavus, kuri ir pārāk plāni un bieži vien gumijoti.

Mediķi atgādina:

• Jābūt piesardzīgiem uz apledojušām kāpnēm un ietvēm, lai nepakristu. Pakrītot var gūt ne tikai kāju un roku, bet arī nopietnas galvas un muguras traumas. Sievietēm, lai negūtu traumas, ieteicams nevilkt apavus uz augstiem un spiciem papēžiem. Lai apavi neslīdētu, var izmantot pavisam vienkāršu metodi-aptiekā nopirkt plāksteri ar medicīniskā auduma virskārtu un uzlīmēt uz zolēm, bet kājas nenosals, ja apavos būs ielikti apavu ieliktnīši, kas izgriezti no vairākās kārtās saliktas avīzes. Avīzes papīrs darbosies kā izolācijas materiāls un palīdzēs uzkrāties siltumam. Ļoti svarīgi ir ievērot, lai sala laikā kājās nebūtu samirkuši apavi.
• Draudus gājēju veselībai rada arī lāstekas, kas izveidojušās pie māju jumtiem, kā arī sniegs uz namu jumtiem.
• Ja ir augsts asinsspiediens vai kāda sirds asinsvadu saslimšana, tad aukstā laikā nevajadzētu strādāt ārā, ja tomēr tas tiek darīts, piemēram, tīrīts sniegs, jāsaģērbjas silti un jāstrādā lēnām.
• Aukstā laikā, strādājot ārā ar kailām rokām, nedrīkst pieskarties metāla virsmām.
• Ejot ārā ar bērnu, jānovērtē, cik ass ir vējš, jo tā ietekmē ķermenim būs aukstāk nekā rāda termometra stabiņš, noteikti jāvelk cepuri, kura pasargā ausis un labi pieguļ galvai, kā arī jāapliek šalli, kas pasargā gan kaklu, gan krūtis.
• Temperatūrai sasniedzot -10 grādus, nevajadzētu rotaļāties ārā, vismaz ne ilgstoši, jāseko, vai bērna drēbes nekļūst mitras, cik siltas ir bērna rokas un, vai bērns nedreb un nesalst. Lielākā uzmanība jāpievērš bērna kājām, rokām, sejai un kaklam. Bērna apģērbam ir jābūt siltam, bet ne pārāk ciešam, lai bērns varētu brīvi kustēties. Vēlams mazo ģērbt vairākās drēbju kārtās. Noteikti nevajadzētu bērna mutei un degunam priekšā likt šalli, jo tā kļūst mitra un bērns ieelpo mitru gaisu, kas kairina elpceļus daudz vairāk nekā sauss un vēss gaiss.  Īpaša uzmanība jāpievērš apaviem, tie nedrīkst būt apspīlēti, vislabāk jāiegādājas tādi, kuros paliek vieta siltām zeķēm.
• Dodoties slēpot, slidot vai plānojot citas sportiskas aktivitātes ārā, vēlams paņemt līdzi sausu drēbju komplektu un siltu dzērienu, kā arī sportam ieteicams izvēlēties kvalitatīvu un drošu inventāru;
• Jāatceras, ka aizsalušas ūdenskrātuves-dīķi, upes u.c. nav droša virsma, lai pārvietotos virsma, slidotu, spēlētu hokeju u.tml.
• Neatstājiet bērnus bez uzraudzības aizsalušu ūdenskrātuvju tuvumā!
• Apsildot mājokli jāuzmanās, lai nepārkurinātu krāsnis un kamīnus, jāatceras arī, ka par ātru aizverot krāsns aizbīdni, telpā var ieplūst tvana gāze, kas var izraisīt nopietnu saindēšanos.
• Aukstā laikā neaizmirstiet arī par savu mājdzīvnieku labklājību-nogādājiet tos iekštelpās un nodrošiniet ar dzeramo ūdeni.

 Smagas hipotermijas (atdzišanas) pazīmes:

• cilvēks ir pārstājis drebēt/trīcēt;
• ir slikta muskuļu koordinācija, cilvēks nespēj pārvietoties;
• vājš pulss un elpošana;
• neadekvāta/nesakarīga uzvedība.
• Kā rīkoties smagas hipotermijas (atdzišanas) gadījumā:
• jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība;
• ja medicīniskās palīdzības izsaukšana nav iespējama, līdz brīdim, kad cietušajam palīdzību var sniegt ārsts, viņš jāatbrīvo no slapjajām drēbēm un apaviem un silti jāsasedz;
• pēc iespējas mazāk jākustina cietušais, nav jāmēģina viņu sasildīt, berzējot ķermeni.
• Apsaldējumi:
• apsaldējumi rodas, kad aukstuma ietekmē tiek nodarīti ādas, audu vai muskuļu bojājumi. Visbiežāk cilvēki apsaldē perifērās ķermeņa daļas-degunu, vaigus, zodu, roku un kāju pirkstus.
• Apsaldētajos ķermeņa rajonos āda kļūst bāla un nejūtīga, ir iespējamas sāpes. Ir iespējamas dažādas apsaldējuma pakāpes.
• Kā rīkoties apsaldējumu gadījumā:
• jāizsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai jānogādā cietušo uz tuvāko medicīniskās palīdzības iestādi;
• līdz brīdim, kamēr cietušajam palīdzību var sniegt ārsts, viņš jānogādā siltumā un jānovelk viņam mitrās un/vai cieši piegulošās drēbes un apavus;
• apsaldētās ķermeņa daļas jāietin tīrā sausā apsējā, apsaldētos pirkstus nedrīkst saitēt kopā;
• apsaldētās ķermeņa daļas nedrīkst sildīt tās berzējot, jādodas siltās telpās, apsaldētās ķermeņa daļas jāietin tīrā, sausā apsējā un jāmeklē ārsta palīdzību.